Bērni ir mūsu lepnums, mūsu civilizācijas nākotne, tās potenciālie līderi ceļā uz harmoniskāku struktūru un dzīves veida veidošanu. Jau kopš seniem laikiem vecākus, pedagogus un filozofus nodarbina jautājums - kā pareizi bērnu audzināt? Kā pareizi sniegt un izpildīt informāciju, kas tik ļoti nepieciešama bērnu attīstībai? Autore referātam izvēlējās tematu par Džona Loka audzināšanas uzskatiem jo tie ir tuvu viņas uzskatiem par bērna attīstību. Proti, ka, bērnam piedzimstot, ir iedzimti instinkti, tomēr mēs piedzimstam neko nemākot un nezinot. Pirmais, ko mācamies, ir elpot, jo dzemdību laikā pēkšņi no ūdens vides, kurā mēs bijām, tiekam izgrūsti vidē, kurā ir gaiss, un mums pašiem ir jāsāk elpot.
Pēc autores uzskatiem, mūsu vecāki, pedagogi un apkārtējā sociālā vide ir mūsu skolotāji, kuri mūsos papildina un ieliek nepieciešamo informāciju dzīvošanai. Sākumā tā ir primitīva un pati nepieciešamākā, vēlāk, paši to papildinām un izzinām tik tālu, cik tas nepieciešams. Maize ir maize, debesis ir debesis – un neviens to neapstrīdēs. Ir pašsaprotami, ka cilvēks ienāk šajā pasaulē un aiziet no tās, bet pastāvošo lietu nosaukumi paliek nemainīgi.…
