Pēc hercoga Jēkaba nāves 1681. gadā sekoja vēl septiņi Kurzemes hercogi, bet hercoga Jēkaba pēcnācēji neprata nedz valdīt, nedz saimniekot. Visi viņa pēcnācēji dzīvoja vienīgi no lielā hercoga kultūras darba un iekrātā kapitāla, neko neražojot. Iesākās lejupslīde, un tā turpinājās un beidzās 1795. gada 28. martā, kad hercogs Pēteris bija spiests pārdot Krievijai savus īpašumus un atteikties no Kurzemes pārvaldes. Arī tas pierāda, kad Kurzemes uzplaukums hercoga Jēkaba valdīšanas laikā nav tikai veiksme, viņš ieguldīja ļoti lielu darbu, kas nesa viņa darba augļus, proti, pārticību Kurzemē. Tieši tāpēc viņa kults mūsdienās sasniedzis teikas raksturu. Pavisam niecīgs ir hercoga Jēkaba paša dzīves taustāmo liecību daudzums. Nekas nav palicis pāri no vides, kurā viņš dzīvoja, visas Jēkaba laika pils ir gājušas bojā. Lielāki mūri saglabājušies vienīgi no Grobiņas pils.…
