-
Mīlestība Gundegas Repšes romānā "Ugunszīme"
Vīrietis jutās drausmīgi, viņš nevēlējās pieņemt šo faktu. Viņš baidījās no tā, ko padomās citu un kā viņš to pateiks mīļotajai sievai. Taču Dagmāra bija gudra sieviete un, kad atgriezās un visu uzzināja, mirīgi pieņēma ,un pat iemīlēja meiteni. Sieviete zināja, ka vīrs viņu ļoti mīl.Arī Magdai vairs nebija īpašu jūtu pret Kārli,neskaitot greizsirdību, taču saistībā ar Ēriku. Beigās Kārlis ar Dagmāru nodzīvoja līdz mūža galam kopā , kas pierāda to, ka tā bija īsta mīlestība.Arī Magda ar Ēriku sev atrod labus vīrus un piedzemdē bērnus. Es teikšu, ka šī romāna beigas ir laimīgas un ka mīlesība ir tas, kas veido cilvēkus un šo pasauli. Bez mīlestības nevar izdzīvot, lai tā būtu pret grāmatu, ziedu vai sevi, bet tai ir jābūt. Arī tajā var kļūdīties, taču no kļūdām mēs mācamies un iegūstam vēl vairāk.
Mīlestība ir dažāda, un ar dažādām beigām. Kāds to nosauks par veiksmi, kāds par darbu, kāds par likteni., bet tā ir un būs vienmēr.
…
Romāns ir pilns ar dažāda veida mīlestību:ģimenes, laulības, īslaicīga iemīlēšanās un pat vienpusēja.Mīlestību katrs uztver, pārdzīvo un izjūt citādāk, un tā vienmēr ir atkarīga no otra cilvēka. Pirmā grāmatas daļa ir romantiskāka un jūtīgāka nekā otra, tāpēc vairāk es apskatīšu to. Protams,mākslinieka Kārļa un franču valodas skolotājas, tulkotājas Dagmāras mīlas stāsta sākums ir apbrīnojams un jauks. Kārlis turpina viņu mīlēt arī tad, kad sievu aizveda projām,un ticēja, ka Dagmāra agri vai vēlu atgriezīsies. Daudzi uzskata, ka gaidīt vīrieti no armijas ir grūti, taču šis vīrietis gaidīja savu sievieti 6 gadus. Vai gaidīšanai ir robežas? Cik daudzi stāstu, pasaku un romānu varoņi ir gaidījuši, un katrs savu. Piemēram, kā sirmgalvis E. Hemingveja darbā “Sirmgalvis un jūra”, kurš ļoti daudz pārcieta, gaidot lielo zivi, kuru pēc tam palika žēl un palaida atpakaļ....