-
Ekonomiskā politika, tās instrumenti
Ekonomikas politikas metodes.
Metodes jeb paņēmieni, kurus izmanto valdība, lai censtos sasniegt tās ekonomiskās mērvienības, sauc par ekonomikas politikas instrumentiem1:
1. Fiskālā politika. Fiskālā politika ir ekonomikā lietots termins, kas apzīmē valdības pamatnostādņu un lēmumu kompleksu, kas nosaka to, kā tiek veikti valsts finanšu tēriņi un to, kā tie tiek segti. Ekonomistu rokās ir divi spēcīgi ieroči: fiskālā un monetārā politika. Valdība izmanto fiskālo politiku, kad tā pārdomāti maina nodokļu likmes un savu uzdevumu summas, lai radītu izmaiņas ekonomikā.
2. Monetārā politika. Monetāro politiku virza valsts banka - tā regulē naudas pirktspēju, daudzumu, segumu utt. Fiskālā politika ir nodokļu politika, ar kuras palīdzību tiek iegūta lielākā daļa no valsts budžeta. Monetārā politika paredz naudas emisijas regulēšanu, valsts kredītpolitikas īstenošanu, banku sistēmas darbības kontroli.…
Ekonomikas politika izskaidro valdības ekonomiskos mērķus un veidu, kā tā cenšas sasniegt šos mērķus. Ekonomikas politikas galvenie mērķi: 1) augsts un stabils nodarbinātības līmenis nenozīmē, ka nepastāv bezdarbs. Uzdevums ir radīt situāciju, kurā cilvēki, kas vēlas strādāt, varētu atrast darbu pieņemamā laika periodā; 2) relatīvi stabils cenu līmenis nenozīmē, ka inflācija ir jāierobežo un jākontrolē; 3) maksājumu bilances apmierinošs stāvoklis – valsts, kas pastāvīgi izdod vairāk naudas par ārzemju precēm un pakalpojumiem, nekā tā nopelna no sava eksporta, iegūs arvien lielākus un lielākus parādus pārējā pasaulē; 4) dzīves standarta paaugstināšana – cilvēki vēlas, lai piepildītos paredzējums, ka, gadiem ejot, būs augstākas reālās algas, labāki dzīves apstākļi, uzlabojumi izglītības sistēmā utt.; 5) vienlīdzīgāka ienākumu un bagātības sadale.