1.Histoloģijas vēsture un histoloģijas zinātnes attīstība.
2.Histoloģijas saturs un tās uzdevumi. Histoloģijas saistība ar citām zinātnēm.
3.Histoloģisko preparātu pagatavošana.
4.Prokarioti, eikarioti.
5.Šūnas nāve.
6.Diferons.
7.Dīgļlapas. Audu veidošanās.
8.Audu klasifikācija.
HISTOLOĢIJA – (histos – audi, logos – mācība). Terminu sāka izmantot no 1819.g., terminu ieviesa Mejers.
1.HISTOLOĢIJAS VĒSTURE
Brāļi Jenseni – izgudroja mikroskopu (1590. – 1617.)
Roberts Huks – pirmais sāka aprakstīt šūnas (1665.)
Grū un Malpīgijs – pētīja dažādas augu šūnas (1673.un 1675.)
Roberts Brauns – aprakstīja kodolu kā sfērisku ķermeni (1831.)
Botāniķis M.Šleiders un zoologs T.Švāns – formulēja šūnu teoriju (1838. – 1839.)
Purkinjē – parādīja, ka šūnu galvenās dzīvības norises ir saistītas ar to iekšējo struktūru. Ieviesa terminu protoplazma. (1841.)…
