Prese brīvība ir viena no galvenajām demokrātiskajām pazīmēm. Varētu pat teikt, ka preses brīvība ir priekšnoteikums demokrātijai. Ja pastāv preses brīvība, tad demokrātija ir iespējama, ja nepastāv preses brīvība, tad demokrātijas nav. Līdz ar to preses brīvības juridiskais pamats ir ietverts Satversmers 1.pantā, kas nosaka, ka „Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika”.[ 4,9]
Prese brīvībai ir gara un sarežģīta vēsture. „Par preses brībību” pirmoreiz parādījās 1741.gadā Hjūma darbā „Esejas par morāli un politiku” pirmā sējumā. Preses brīvība piedzīvojusi gan visstingrākos ierobežojumus, gan pilnīgu brīvību. Latvijas preses brīvības un cenzūras attīstības vēsture jāanalizē ciešā kontekstā ar Krievijas likumiem.
Karš pret terorismu devis ieganstu Krievijai un ASV palielināt valsts varas spiedienu pret žurnālistiem un vājināt preses brīvību.
Kā žurnālistikas sākumu Latvijā mēs varam uzskatīt tikai kopš laikraksta „Mājas viesis” (1856-1910), un „Pēterburgas Avīžu” (1862-1865) iznākšanas.…
