-
Liepājas ezera ekoloģiskā stāvokļa novērtējums pēc fitoplanktona
Evaluated!
| Nr. | Chapter | Page. |
| Anotācija | 3 | |
| Abstract | 4 | |
| Ievads | 5 | |
| I. | Liepājas ezera raksturojums | 7 |
| 1.1. | Liepājas ezera vēsturiskais un ģeogrāfiskais raksturojums | 7 |
| II. | Fitoplanktons kā ekoloģiskā stāvokļa rādītājs | 9 |
| 2.1. | Fitoplanktona paraugu ņemšanas vietas | 9 |
| 2.2. | Materiāli un metodes | 11 |
| 2.3. | Fitoplanktona nozīme ezera ekosistēmas attīstībā | 12 |
| III. | Pētījuma rezultātu analīze | 16 |
| 3.1. | Vispārējais Liepājas ezera fitoplanktona attīstības raksturojums un analīze | 16 |
| Secinājumi | 21 | |
| Izmantotie informācijas avoti | 22 | |
| Pielikumi | 24 |
Darba tēma izvēlēta tās aktualitātes dēļ. Mūsdienās katrai Eiropas Savienības valstij arī Latvijai ir mērķis saglabāt apkārtējo vidi, tādēļ ir izstrādātas direktīvas par dabas aizsardzību. Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra direktīvai 2000/60/EC, kas nosaka struktūru Eiropas Kopienas rīcībai ūdeņu aizsardzības politikas jomā par mērķi ir izvirzīts saglabāt un uzlabot Kopienas ūdens vidi. (2000/60/EC, 2000) [27]. Izvirzītā mērķa realizēšana ir tieši saistīta ar attiecīgo ūdeņu kvalitātes izpēti. Līdz ar to, lai nodrošinātu labu ūdens kvalitāti Latvijā, tāpat kā pārējās ES valstīs, nepieciešams veikt kontroles un preventīvos pasākumus, kas kalpo mērķim šīs direktīvas ieviešanai ES valstīs. Tādēļ būtiska ir Liepājas ezera ilgspējīga ūdeņu un apkārtējās vides ekoloģiskā stāvokļa saglabāšana un līdz ar to zinātniskā izpēte.
Pašreizējo Liepājas ezera un tā piekrastes aizsardzības statusu nosaka Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi par dabas liegumiem. Liegums atrodas Liepājas rajonā, Otaņķu, Nīcas, Grobiņas pagastā un Liepājas pilsētas robežās, tajā ietilpst Liepājas ezers un tam pieguļošās pļavas.
Sākotnēji ezera lieguma zona dibināta 1977. gadā kā Liepājas ezera ornitoloģiskais liegums, kura platība bija 1380 ha. Tas ir starptautiskas nozīmes ūdensputnu ligzdošanas, spalvu maiņas un caur ceļošanas vieta. Liegumā ir vairākas zonas.…
Liepājas ezera ekoloģiskā stāvokļa novērtējums pēc fitoplanktona. Alisa Smirnova, darba vadītāja Mag. Paed. Raisa Stunžāne Liepājas A. Puškina 2. vidusskolas skolotāja. Zinātniskais konsultants LU Dr.Biol Ivars Druvietis. Darbā analizēts – Liepājas ezers. Fitoplanktona biomasas skaitīšana no ņemtiem paraugiem. Līdz ar to ezera ekoloģiskā stāvokļa novērtējums. Darba mērķis: novērtēt Liepājas ezera ekoloģisko stāvokli pēc fitoplanktona biomasas. Darba uzdevumi: 1) izpētīt un sistematizēt materiālus par ezera ekoloģisko stāvokli; 2) noņemt un veikt analīzes ezera ūdens paraugiem; 3) statiski apstrādāt iegūtos analīžu rezultātus; 4) veikt Liepājas ezera fitoplanktona biomasas salīdzināšanu ar normatīvajiem radītājiem Zviedrijas saldūdens baseinos. Pētījumā secināts, ka ezera ekosistēma ir pakļauta Baltijas jūras un ostas ietekmei. To pierāda kanālā konstatētās jūrai raksturīgās aļģu sugas Melosira nummuloides un Sceletonema costatum. Tas dod iespēju secināt, ka ir iespējama jūrai raksturīgo sugu iekļūšana ezerā un līdz ar to būtiski var izmainīties ezera ekoloģiskais stāvoklis. Pēc fitoplanktona sugu sastāva nav konstatēta piesārņotiem ūdeņiem raksturīgā zilaļģu ziedēšana. Pēc patlaban Latvijā pielietotajiem vides kvalitātes rādītājiem (fitoplanktona biomasām), varam secināt, ka Liepājas ezera, kā arī Ezera kanāla un Bārtas upes posma ekoloģiskā kvalitāte ir laba. Atslēgas vārdi: Liepājas ezers, vides ekoloģiskais stāvoklis, fitoplanktons, biomasa. Darbs satur 23 lapas, 17 attēlus, 2 tabulas, 4 diagrammas, 1ģeogrāfisko karti, 35 izmantotus avotus, 3 pielikumus. Darba praktiskajā daļā tika ņemti ūdens paraugi Liepājas ezerā, Liepājas ezera kanālā un Bārtas upē. Darba rezultāti apkopoti, izanalizēti , salīdzināti un attēloti 2 tabulās un 4 diagrammās.
