-
Politikas būtiskās pazīmes un tās loma sabiedrībā
Ja politika kļūtu atvērta, tad varētu panākt, ka tā ir efektīva, caurredzama, atbildīga un nes lielāku labumu sabiedrībai. Šajā ziņā atvērta politika saskan ar tautas attīstības mērķiem0 .Var minēt vēl dažus argumentus par labu atvērtai politikai. Mūsdienu sabiedrība kļūs arvien vairāk atkarīga no tehnoloģijas, pār kuru bieži trūkst sociālas kontroles. Ar atvērtu politiku var panākt lielāku sabiedrības kontroli pār jaunajām tehnoloģijām, piemēram, ģenētiski modificētas pārtikas politikā, publiskā transporta politikā, personas datu aizsardzībā un citās jomās. Mūsdienās lēmumu pieņemšana vairs nav vienīgi valdību un ierēdņu kompetence. Tai ir starpinstitucionāls, starptautisks, starpnozaru un starpreģionāls raksturs. Atvērta politika ļauj labāk saskaņot dažādu aģentu intereses.
No visa iepriekš teiktā un minētā var secināt, ka sabiedrības dzīve bez politikas mūsdienās nav iedomājama, tāpēc politika ir neatņemama dzīves daļa.
…
Politika ir sarežģīta, daudzpusīga sabiedrības dzīves sastāvdaļa, kas, ietekmēdama cilvēku eksistences dažādas jomas, izraisa cilvēkos visai atšķirīgu attieksmi, sākot ar politikas pilnīgu noniecināšanu un beidzot pat ar tās kā augstākās gudrības izpausmes pielūgšanu. Un jebkuram vērtējumam ir kaut kāds pamats, sava patiesības daļa. Politikas studijas pēc būtības pēta valsts pārvaldi vai plašākā kontekstā to, kā tiek īstenota varas un autoritātes pielietošana. Zinātnes nozare, kurā tiek pētīta politika, ir politoloģija. Ir izšķiramas vairākas pieejas politikas pētniecībā kā zinātņu nozarē, piemēram, politiskā filozofija – normatīvā pieeja, kā arī empīriskā pieeja, kuras ietvaros pēta institūcijas un struktūras (institucionālisms), uzvedības analīze (biheiviorisms, racionālās izvēles teorija) un citas pētniecības pieejas.
