Mūsdienās skaņu karte vairs nav nekāda ekstra, bet gan neatņemama datora sastāvdaļa, it sevišķi, ja runa iet par multimedijiem.
Parasta skaņas karte sastāv no trīs moduļiem.
Pirmais modulis domāts ciparu ierakstam, atskaņošanai un skaņas apstrādei ciparu formātā. Pie skaņas ieraksta, signāls no ACP (analogais ciparu pārveidotājs) tiek ievadīts mašīnas atmiņā. Savukārt atskaņojot skaņu, signāls no atmiņas tiek padots uz CAP (ciparu analogais pārveidotājs), no kura tālāk uz jaudas pastiprinātāju, bet pēc tam uz akustisko sistēmu.
Otrais modulis ir domāts skaņas frekfences sintezēšanai. Ar tā palīdzību var sintezēt dažādas formas un sarežģītības signālus. Muzikālā sintezatorā bieži mēdz ietilpst MIDI (muzikālo instrumentu digitālais interfeiss) un iespēja atskaņot MIDI formātā.
Trešais modulis domāts dažādu ārēju iekārtu interfeisu uzturēšanai, piemēram, CD-ROM.
Skaņu kartei parasti mēdz būt MIDI ieeja un izeja, lineārā ieeja, mikrofona pastiprinātājs ar automātisku skaļuma regulatoru, mikrofona ieeja, lineārā izeja akustiskajām sistēmām un arī spēļu ports.…
