Mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi, savijoties savā starpā un ar dzejoļa saturu, rada sāpīgu un skumju noskaņu, piemēram, metafora: „asi vārdi, ceļi kūp”, personifikācijas: „okeāns ar saviem priekiem, bēdām; ceļš, kas skrej, darbi gaida”. Taču autors neaizmirst dzejoli arī paspilgtināt, piemēram, ar epitetiem: „stikla acis, kluss rīts, balta rasa”. Poētiskāku šo darbu rada personifikācijas, kas nav pārspīlētas vai nereālas, lasot dzejoli, tās rada emocionālākas izjūtas, paspilgtina iedomas un neļauj palikt vienaldzīgam, piemēram, metaforas: „dzīves okeāns, dzīves soļi”.…
