Koksne ir ekoloģiski tīrs, dabai draudzīgs un ļoti vērtīgs materiāls, tomēr tai ir savi trūkumi – tā labi deg. Lai koksni aizsargātu pret degšanu, to apstrādā ar antipirēniem. Antipirēni ir ķīmiskas vielas vai maisījumi, kas aizkavē koksnes degšanu. Antipirēni dažādi ietekmē dažādas koksnes īpašības (higroskopiskumu, mehāniskos rādītājus, līmēšanas spēju). Antipirēni samazina koksnes degamību un maina tās termodegradācijas mehānismu.
Šo antipirēnu darbības mehānisms bastās uz 3 principiem:
1. Dažas ķīmiskas vielas (fosforskābe, borskābe, tās sāļi) pie augstas temperatūras sadaloties vai kūstot veido blīvu, stiklveida kārtiņu, kas izolē koksni no skābekļa un liesmas, pazeminot koksnes aizdegšanās spēju;
2. Ķīmiskas vielas (soda, potašs, krīts, kaļķakmens) karstumā sadaloties atņem no apkārtējās vides siltumu, kas kavē koksnes sakaršanu;
3. Vielas (amonija savienojumi), kas augstā temperatūrā sadaloties izdala nedegošas gāzes, kas pie koka virsmas veido aizsegu, atgrūžot skābekli.
Antipirēniem jāpiemīt šādām nepieciešamām īpašībām: nepieļaut aizsargājamā materiāla degšanu un gruzdēšanu, aizkavēt būvkonstrukciju metāla daļu koroziju, neiedarboties negatīvi uz koka lakotām un krāsotām virsmām, nodrošināt piesūcinātā materiāla bioizturību, nesarežģīt tā mehānisko apstrādi un saglabāt impregnētā materiāla īpašības.…
