Pelēks, nošmulēts mētelītis, pusgaras bikšeles, palieli, apbružāti šņorzābaki, iegarena, šaura sejiņa, nerātna matu šķipsna pār pieri un lielas cerības, baiļu un neziņas pilnas acis. Man pretī raugās puišelis, kurš alkst mīļuma, atbalsta un tuva cilvēka mīlestības, puišelis, kurš grib būt kādam vajadzīgs. Tas ir pirmais, ko atceros domājot par noskatīto filmu „Zaglis”. Pirmajā mirklī šķiet diezgan sarežģīti attiecināt priekš manis tik tālā pēckara laika notikumus un situāciju ģimenē uz mūsdienām, bet paanalizējot dziļāk un smalkāk nonācu pie secinājuma, ka dotā problēmsituācija savā ziņā ir pat ļoti mūsdienīga, jo tās pamatā ir virkne ļoti aktuālu sociālo problēmu ne tikai individuālajā bet arī sabiedrības līmenī šodien, un tās ir :
Nepilnas ģimenes;
Vardarbība ģimenēs;
Mājokļa trūkums;
Atkarības un līdzatkarības problēmas ;
Izglītības trūkums;
Nabadzība;
Noziedzība;
Bez vecāku gādības palikuši bērni;
Veselības aprūpes problēmas ;
Socializācijas problēma sabiedrībā.
Konkrētajā sociālajā gadījumā, iztēlojoties sevi sociālā darbinieka lomā, teorētiski to risināšu, lai mēģinātu mainīt mazā Saņas un viņa mātes Katjas dzīvi.
Mana darba mērķis teorētiski atrisināt Saņas un Katjas ģimenē radušos sociālo gadījumu attiecinot to uz mūsdienām, izejot pa soļiem visu tā risināšanas gaitu.…
