Kopveseluma pieejas sešas raksturojošas iezīmes:
1.Cilvēkam ir raksturīga īpatnība uztvert lietas kopā, veselumā.
2.Sarežģītas parādības jāuztver to veselumā.
3.Galvenais virziens audzināšanas teorijas pētījumos saistās nevis ar elementu, tālāku detalizēšanu, bet gan ar iekšējo struktūru atklāšanu un procesa kā vienotas parādības organizāciju.
4.Veidojot cilvēku, nepieciešams viņu audzināt kopumā, lai padarītu piemērotu tagadējai dzīvei un līdz ar to sagatavotu mūžībai, kas ir visa iepriekšējā patiesais mērķis.
5.Pedagoga darbību nevar aplūkot kā fragmentāras zināšanas, prasmes un motivāciju, ko var pilnveidot.
6.Ir jāpēta atsevišķus gadījumus, kad cilvēku raksturojošās sistēmas attīsta sev būtisko kopveselumu vai integritāti un nav vienkāršu savā starpā nesaistītu iezīmju kolekcija.
Cilvēka raksturojumā no kopveseluma pozīcijām savijas izpratne par viņu kā bioloģisku būtni un individualitāti psiholoģiskā skaidrojumā.
Tās ir cilvēka attīstības divas puses, kas raksturo viņa vienoto dabu, un ar tām jāiepazīstas un tās jārespektē viņa personības bagātināšanas un audzināšanas nolūkā.
…
