-
Hemofilija
Diagnostika
Precīzu diagnozi iespējams noteikt, pārbaudot asinsreces faktora līmeni asinīs (Ģenētisks izmeklējums).
Zīdaiņiem veidot diagnostiku nepieciešamas pilnas asins analīzes un asins iztriepe.
Cilvēkiem, kam slimība ir vieglā formā, simptomi var parādīties pēc avārijas vai operācijas laikā.
Ļoti retos gadījumos ar to var saslimt arī dzīves laikā
(pārsvarā vecāki cilvēki vai nesen dzemdējušas sievietes vai sievietes, kas nesen palikušas stāvoklī).
Iegūta hemofilija ir autoimūna saslimšana, kas pēc attiecīga medikamenta saņemšanas, var pāriet.
Simptomi
Bieža deguna asiņošana,
Ilgstoša un spēcīga asiņošana, piemēram, zoba izraušanas vai traumu gadījumā,
Asinis urīnā vai izkārnījumos (hematūrija),
Hematoma jeb iekšējais asins izplūdums, kas rodas pat niecīgu traumu gadījumā un var nepāriet līdz pat diviem mēnešiem (ķermeņa vietās, kur muskuļi izjūt pastiprinātu slodzi – uz augšstilbu muskuļiem, muguras un ceļgaliem.)
Hemartroze (pēkšņa iekšēja asiņošana locītavās) – var izraisīt kustību traucējumus, tūsku un sliktākos gadījumos arī invaliditāti. (vidēji 70% hemofilijas gadījumu).
Ja iekšēja asiņošana rodas galvas smadzenēs (kas ir retos gadījumos), tad var novērot tādus simptomus kā ilgstošas galvassāpes, biežu vemšanu, miegainību vai letarģiju, arī redzes dubultošanos vai krampjus.
…
Parasti hemofilija ir iedzimta, nododot īpašu gēnu no paaudzes paaudzei. (Tādā gadījumā nav ārstējama- jāsadzīvo visu mūžu) Apmēram trešdaļa pacientu šo saslimšanu ir ieguvuši gēnu mutācijas rezultātā (mātes vai bērna organismā) Hemofilija raksturīga tikai vīriešiem, taču ļoti reti arī sieviete var iegūt šādu saslimšanu, ja viņas tēvam ir hemofilija smagā formā, bet māte ir gēna nēsātāja. Bieži sievietēm, kas pārnēsā hemofilijas gēnu, var būt mēreni tās simptomi.











