Vārds “konstitūcija” ir rādies krietnu laiku atpakaļ no latīņu “constitutio” (“lēmums”,”noteikums”). Tolaik šī termina nozīme bija citādāka nekā mūsdienās. Savu pašreizējo nozīmi vārds “konstitūcija” ieguva tikai 18. gadsimtā. Konstitūcija – valsts pamatlikums, kuram ir agstākais juridiskais spēks un kurš reglamentē valsts un cilvēka savstarpējas attiecības, kā arī svarīgāko valsts institūciju izveidošanu, to funkcijas un savstarpējas attiecības.
Pasaulē nav izstradāti stingri noteikumi attiecībā uz to, kas jāregulē konstitūcijā, tāpēc konstitūcijas atšķiras gan pēc apjoma, gan pēc tajās aprakstītājiem un regulētājiem jautājumiem. Tomēr visas konstitūcijas ir līdzīgas ar to, ka lielākā vai mazākā mērā regulē valsts iekšējas dzīves aspektus un lielākoties satur arī cilvēka un pilsoņa tiesības, brīvības un pienākumus.Visām konstitūcijām ir raksturīga īpaša valoda un augsta juridiska precizitāte.…
