-
Dzimšanas secības ietekme uz Mārupes vidusskolas skolēnu mācību darbu
| Nr. | Chapter | Page. |
| Anotācija | 2 | |
| Ievads | 4 | |
| 1. | Teorētiskā daļa | 5 |
| 1.1. | Dzimšanas secība kā raksturu veidojošs faktors | 5 |
| 1.2. | Vecākā bērna raksturojums | 5 |
| 1.3. | Vidējā bērna raksturojums | 6 |
| 1.4. | Jaunākā bērna raksturojums | 6 |
| 1.5. | Vienīgā bērna raksturojums | 7 |
| 1.6. | Izņēmuma gadījumi | 8 |
| 2. | Praktiskā daļa | 9 |
| 2.1. | Anketēšanas rezultātu apkopojums | 9 |
| Secinājumi | 12 | |
| Izmantotie informācijas avoti | 13 |
Secinājumi
1) Izvirzītā hipotēze "vecākie bērni, dēļ savas jau agrīnās atbildības sajūtas, iegūst labākus rezultātus un uzrāda labāku attieksmi pret mācību darbu nekā jaunākie, vidējie, vai vienīgie bērni" daļēji pierādījās, jo vērtējumu ziņā dzimšanas secība neko neietekmēja, taču attieksmē pret mācībām, mācību darba plānošanā vecākie bērni uzrādīja labākus rezultātus. Hipotēze apstiprinājās daļēji, jo vidējie bērni uzrādīja līdzīgus rezultātus vecākajiem bērniem attieksmes pret mācībām un mācību darba plānošanas ziņā.
2) Lai izpētes rezultāti būtu statistiski ticamāki, būtu nepieciešams lielāks skaits vidējo un vienīgo bērnu.
3) Darba uzdevums "iepazīties ar teorētisko literatūru par pētāmo tēmu" tika izpildīts, jo teorētiskajā daļā izmantoju iegūto informāciju no pētāmās tēmas literatūras avotiem.
4) Darba uzdevums "anketēt Mārupes vidusskolas 7., 8. un 9. klases skolēnus" tika izpildīts. Kopā anketas aizpildīja 82 skolēni no 7., 8. un 9. klasēm.
5) Darba uzdevums "apkopot iegūtos rezultātus" tika izpildīts. Anketu rezultātus apkopoju praktiskajā daļā.
…
Darba galvenais mērķis ir noskaidrot ģimenē vecāko, vidējo, jaunāko un vienīgo bērnu vajadzības un rakstura iezīmes. Lai sasniegtu darba mērķi tika veikta tēmai atbilstošā literatūras avotu izpēte, anketu izveide, Mārupes vidusskolas 7., 8. un 9. klašu skolēnu anketēšana, anketās iegūto rezultātu analīze un sasaistīšana ar teorētiskajā daļā iegūto informāciju. Rezultāti, kuri tika iegūti pētnieciskā darba rezultātā pierādīja to, ka dzimšanas secība neietekmē vidējo atzīmi, taču tai ir ietekme uz attieksmi pret mācībām un patstāvību mācību darba plānošanā. Vecākie bērni izrādīja augstākos rezultātus personīgā mācību darba plānošanā, taču no viņiem neatpalika vidējie bērni.
