Kaut arī es noteikti nespēju iekļaut sevi pie šādu filmu cienītāju sarakstam, stāsts par Mēdeju man škiet ļoti spēcīgs un pievilinošs. Bieži vien Sengrieķu mitoloģijā sievietes vairāk vai mazāk tika uzskatītas kā mātes tēls, auglības avots, dievietes tēls. Mēdeja ieņēma pilnīgu pretstatu kļūstos par ļaunu un par sevi pastāvošu sievieti, neļaujot vīrietim sāpināt un nolikt sevi zemāk par kādu citu. Tieši tas man piesaistīja šajā stāstā. Sieviete galvenajā lomā un visam pa virsu – spēcīga un pilnībā egoistiska. Šīs sievietes rīcības pilnībā iet pretī jebkādām normām un sapratnēm mūsdienās, it īpaši ja mēs ņemam vērā savu bērnu nogalināšanu. Mūsdienās pilnībā nesaprotami un nosodāmi, taču tajā pašā laikā – diezgan fascinējoši un bravurīgi. Ja man būtu iespēja mainīt kaut ko šajā filmā, es izvēlētos mūziku un tās izpildījumu. Akapella daļas likās ļoti atbilstošas un tās es noteikti nemainītu, taču dažviet šķita, ka mūzika dod nepareizo iespaidu. Un tajā pašā laikā dažviet šķita, ka tās tieši pietrūkst.
…
