Kopš sabiedrība ir sākusi ievērot un mēģinājusi definēt sociālajos
slāņos, mums (lielākajai daļai cilvēku) ir vēlmē būt un atrasties sabiedrības
augšējos slāņos. Precīzāk, atrasties augstākā slānī nekā atrodamies tagad.
Cilvēkam nokļūstot augstākā slānī nekā līdz šim, kādu laiku tas tiek izbaudīts,
bet tad pienāk diena, un sākam skatīties uz vēl augstāku slāni, kurā būtu
labāk atrasties. Vai mēs vēlamies nokļūt uzreiz pašā augstākajā slānī, kāds
tobrīd eksistē, vai tas tiek darīts pakāpienveidīgi un lēnām, atkarīgs ir no
indivīda. Bet pati iedzimtā tieksme tomēr liek virzīties uz augšu. Cilvēci no
alām līdz šodienas līmenim ir novedusi tieši šī tieksme. Tā nav vēlme, iegriba,
kaprīze, bet tieši tieksme pēc nozīmības, ar ko ir domāts mērķtiecīga virzība,
ko parasti nevar apturēt ar citiem apstākļiem.
Ieņemt augstu slāni sabiedrībā, nozīmē lielāku atzinību, ievērību,
nozīmību reizēm pat lielāku mīlestību. To pamāk parasti ar materiāliem
labumiem, tos iegūstot un tērējot. Citi to sauc par tieksmi pēc atzinības, citi
par mīlestības diedelēšanu, bet būtība ir viena – mēs kaut ko darām, lai kļūtu
nozīmīgāki, ievērojamāki citu acīs. Šī tieksme mums liek iegādāties
spīdīgākos auto, izgudrot un atklāt zinātniski tehniskās lietas, būt
ievērojamam, populāram un atzītam sabiedrībā, iegūt slavu un bagātību.
…
