Efektīvam mācīšanas un audzināšanas procesam nepieciešama pedagoga iedarbība uz skolēna personību, kura izpaužas pareizi pielietotu psiholoģisko ietekmēšanas līdzekļu pielietošana. Tie tiek izteikti - Kritikā un uzslavā.
Kā atzīs 20.gs. zinātnieki "personība ir centrālā problēma", jo personība attīstās mācīšanas un audzināšanas gaitā. Lai labāk spētu iedarboties uz skolēnu, tas ir jāiepazīst. Jāzina viņa raksturīgākās īpašības, iespējamās reakcijas konkrētās situācijās, psihisko procesu (uztvere, atmiņa, emocijas un domāšana) attīstība un īpatnības, pašvērtējums, kā arī paša pedagoga rakstura iezīmes. Psiholoģiskie ietekmēšanas līdzekli ir jāpiemēro vecumposma īpatnībām. Līdzekļu mērķis ir stimulēt skolēnu izziņu, aktīvu darbu mācībās, veidot pasaules uztveri un velmi kļūt labākam, zinošākam. Tos var izmantot tad, kad ir noskaidroti skolēna uzvedības mērķi. Pedagogi cenšas mainīt skolēna uzvedību, bet ne savu. Sakarā ar šo R.Dreikurs (1972.g.) rakstīja: "Ja tad, kad jūtaties vājš uz bezcerīgs, jo neviens skolēns neuzvedas labi, jūs vairs nedomājat par to, kas skolēnam būtu jādara, bet sākat domāt par to, kas jādara jums, durvis plaši atveras. Pēkšņi jūs aptverat, ka jums ir spēks, par kādu agrāk neesat sapņojis. Tad jūs varat izmantot skolēnu iedrošināšanu, pārliecināšanu, loģiskus secinājumus - visus paņēmienus, kas viņiem var palīdzēt mainīties, ja vien jūs maināties pats." (Balsons M. l 998.81.). Tātad svarīgi nerīkoties pirmo impulsu vadītiem, bet pretēji tam, ko nojums vēlas sagaidīt skolēni.…
