Ķīmiskās laika mīnas augsnē

1. Jēdziens “ķīmiskās laika mīnas augsnē” – tā būtība.
1988. gadā Dr. W. M. Stiglians atzīmē, ka laikam ejot un turpinoties dažādu ķīmisku vielu emisijai vidē, augsnē uzkrājies liels daudzums veco piesārņotāju, kas nav aizvākti no augsnes, bet var tikt remobilizēti notiekot klimata vai zemes lietošanas veida izmaiņām. Šim fenomenam Dr. W. M. Stiglians piedēvē nosaukumu – ķīmiskās laika mīnas. Šobrīd šis jēdziens lietots vairākos autoru darbos un ar nelielām interpretācijas izmaiņām simbolizē Dr. W. M. Stigliana radīto teoriju par ķīmiskajām laika mīnām. Lasītājam, kas pirmo informāciju par ķīmiskajām laika mīnām iegūst no šī darba, var rasties jautājumi, kas tās par vielām un kāds gan viņam varētu būt kaitējums no tā, ka šīs vielas tiek remobilizētas.
Par vielām, kuras tiek pieskaitītas pie ķīmiskajām laika mīnām, jāsaka tā, ka ikviena ķīmiska, organiska vai neorganiska viela, kas nonāk vidē un atrodas tajā koncentrētākā daudzumā – vairāk nekā dabiskajos apstākļos, var radīt būtiskus traucējumus, kāda dzīva organisma attīstībā unlīdz ar to kopumā var radīt toksiskus savienojumus, kancerogēni vai mutagēni ietekmējot dzīvo organismu. Tātad par ķīmiskajām laika mīnām galvenokārt uzskata:
smago metālu
cilvēka sintizēto organisko vielu
atkritumu izgāstuvēs sadaloties dažāda veida atkritumiem radušos organisko un neorganisko vielu radīto piesārņojumu
Ķīmisko laika mīnuizraisītājs galvenokārt ir pats cilvēks, kas ar savu saimniecisko darbību rada dažādu vielu emisiju vidē, kas neatbilst dabiskajam stāvoklim.
…