9. Šķiršanās un bērns šajā situācijā.
1. Vecāku uzdevums būtu bērnam/iem pateikt to, ka iespējama šķiršanās kopīgā sarunā. (Tādējādi bērnam būtu jāuzklausa abu vecāku viedokļi, nevis divi dažādi vecāku viedokļi.) Līdz ar to bērnam paliek uzticība abiem vecākiem.
2. Nevajadzētu runāt sliktu vienam vecākiem par otru, jo bērns mīl abus vecākus.
3. Uzzinot par to, ka vecāki šķiras, bērns vispirms raizējas par to, kāda būs viņa dzīve turpmāk.
4. Vecāku šķiršanās vienmēr atstās iespaidu vai pat traumu bērna dzīvē.
5. Bērns var justies nomākts, viņu var mocīt vainas apziņa.
6. Atkarībā no bērna psihiskā un emocionālā stāvokļa, bērns to var pārdzīvot vieglāk vai smagāk.
7. Vecākiem jābūt gataviem atbildēt uz ikvienu bērna uzdoto jautājumu, nedēļu vai pat mēnešu garumā.
8. Bērns nekad nezaudē cerību, ka viņa vecāki atkal var salabt.
9. Vecākiem jābūt gataviem, ka bērns pēc pirmā šoka var:
• kļūt spītīgs;
• kļūt neatsaucīgs;
• kļūt nomākts;
• noslēgties sevī;
• var pasliktināties sekmes;
• gluži otrādi uzlaboties;
• noslēgties sevī.
10.Nepareizas audzināšanas veidi.
1. Bērna neuzklausīšana.
2. Bērna sišana.
3. Bērns šantažēšana.
4. Bērna viedokļa neuzklausīšana.
5. Bērna visatļautība.
6. Bērna interešu neuzklausīšana.
7. Ne ieinteresētība par bērnu, tā sekmēm, privāto dzīvi.
8. Bērna pārlieku liela lutināšana.
9. Bērna emocionālās dzīves sagraušana.
…
