Daudzas slimības izraisa nevis tikai viens gēns, bet tās tiek saistītas ar vairāku gēnu mutāciju, cilvēka dzīvesstilu un ārējās vides ietekmi. Slimības kā krūts vēzis, otrā tipa diabēts un sirds kaites, u.c. Šādām slimībām nevar precīzi prognozēt pārmantojamību, jo tās ietekmē vairāki faktori. Piemēram, krūts vēža veidošanās vairāk ietekmē arējās vides apstākļi, nekā ģenētiskais materiāls (ģen. mat. 27-40%). Latvijā 80% no visiem pārmantotā krūts vēža gadījumiem saistīti ar mutācijām BRCA1 gēnā, ģenētiski nosacīti iegūtais krūts vēzis ir 5-10% gadījumu. Tomēr vēža šūnu izcelsme organismā vēl nav zināma, Kembridžā Dr.Džona Stingla (Dr.John Stingl) vadībā notiek pētījumi par šūnām krūtīs no kurām varētu veidoties dažādie krūts vēža tipi. Krūts vēzis ir ļaundabīgs audzējs, kas veidojās krūti veidojošos audos, pārsvarā pienvados un daivās. Saslimšanu ietekmē vairāki bioloģiskie faktori kā dzimums, sievietēm lielāks risks saslimt, vecums, vēzis attīstās pārsvarā pēc 50gadu vecuma, kā arī reproduktīvās sistēmas darbība – ja mēnešreizes sākušās pirms 12 gadu vecuma, pirmā grūtniecība bijusi pēc 30gadu vecuma vai menopauze iestājusies pēc 55gadu vecuma, tad ir lielāka iespēja saslimt ar krūts vēzi. Vairāki riska faktori saistīti ar dzīvesveidu – palielināts ķermeņa svars, sarkanās gaļas un dzīvnieku tauku palielināta uzņemšana, nepietiekamas fiziskas aktivitātes, alkohola patēriņš, smēķēšana. Kā arī pierādīts, ka jaundzimušā zīdīšana samazina risku saslimt ar krūts vēzi. Latvijā katra desmitā sieviete savas dzīves laikā saslimst ar krūts vēzi un tas ir galvenais priekšlaicīgas nāves iemesls sievietēm vecumā no 35 – 64 gadu vecumam. …
