Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ

Great deal: today with a discount!

Regular price:
7,49
You save:
1,27 (17%)
Discounted price*:
6,22
Purchase
Add to Wish List
ID number:670164
Author:
Evaluation:
Published: 15.04.2013.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 3 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  20.gadsimta pedagoģiskās idejas un teorijas    2
  Rūdolfs Šteiners (vācu filozofs, antropozofijas pamatlicējs)    2
  Marija Montessori (brīvās audzināšanas idejas paudēja)    4
  Selestins Frenē    6
  Darba skolas idejas.(tautskolas)    7
  Georgs Keršenšteiners    7
  Džons Djūi (ASV pedagogs, psihologs, filozofs)    8
  Hugo Gaudiks (personības pedagoģijas pamatlicējs)    9
  Pedagoģiskās domas attīstība Latvijā    10
  Vācu mācītāju ietekme uz izglītības un pedagoģiskās domas attīstību Latvijā ( 17-18.gs)    11
  Jaunlatviešu pedagoģiskā darbība un idejas    12
  Pedagoģiskā doma 20.gadsimta 20.-30. gados    13
  Hernhūtiešu darbība skolotāju izglītošanā    15
  Skolotāju institūti 20.gs 20.-30.gados    16
  Skolotāju izglītošana 20.gs 40.-80.gados    17
  Izmantotie materiāli    19
Extract

Skolotāju institūti 20.gs 20.-30.gados
No visiem sasniegumiem Latvijas brīvvalsts laikā visnozīmīgākais ir tas, kas tika paveikts izglītībā, kultūrā un mākslā. Šajā laikā tika pilnīgi izkopta latviešu valoda un pacelts visas tautas izglītības līmenis. Brīvvalsts laikā izauga tā latviešu paaudze, kas savu izglītību – no zemākās līdz pat augstākajai – varēja iegūt latviskās mācību iestādēs, neizjūtot nekādu vācu vai krievu ietekmi.
Skolotāju institūti ir speciālas mācību iestādes, kuru mērķis ir:
• Sagatavot skolotājus pamatskolām
• Pirmsskolām
• Papildus skolām
• Bērnudārziem un dažādiem kursiem
• Audzinātājus bērnu patversmēm
Ko mācīja?
Institūtā mācīja vispārīgās izglītības priekšmetus pilna vidusskolas kursa apmērā. Gatavoja audzēkņus teorētiski un praktiski skolotāja un audzinātāja darbam, izkopjot viņos nacionāli valstisko domu, darba un tēvzemes mīlestību, personisko un sabiedrisko krietnību. Apguva lauksaimnieciskos darbus.
Visiem bērniem no 7 līdz 14 gadu vecumam obligāti bija jāapmeklē mācību iestādes, kur mācības notika par brīvu. Visas mācību iestādes dalījās trīs pakāpēs – pirmo pakāpi veidoja 7-gadīga (līdz 1934. gadam – 6-gadīga) pamatskola vai tautskola ar 1 – 2 pirmsskolas klasēm; otrā pakāpē ietilpa 5-gadīga (līdz 1934. gadam – 4-gadīga) vidusskola – ģimnāzijas, tehnikumi, tirdzniecības skolas u.c. Par augstāko (akadēmisko) izglītību gādāja Latvijas universitāte, Lauksaimniecības akadēmija, Mākslas akadēmija un Latvijas konservatorija. Bez tām pastāvēja arī liels skaits dažādu papildus skolu, kursu un tautas augstskolu. Liela uzmanība tika veltīta aroda, amatniecības, dārzkopības un lauksaimniecības skolām, kas pamatskolu beigušos tieši sagatavoja praktiskajam darbam.

Skolotāju izglītošana 20.gs 40.-80.gados
Skolotājiem bija jāstudē marksisma – ļeņinisma pedagoģijas principi.
Pedagogus sagatavoja (PSRS) Daugavpils, Liepājas pedagoģijas institūti, LVU pedagoģijas fakultāte u.c.
Nepieļauj brīvas diskusijas. Padomju vara sagrauj Latvijas pedagoģijas tradīcijas un audzināšanas ideāli.
Padomju kultūras izplatīšanas vārdā tiek īstenota:
• Dažādu organizāciju, komiteju, partijas un komjaunatnes darbinieku iejaukšanās skolu dzīvēs un skolotāju darbībā
• Skolu un ēku attiecīgā apdare
• Skolu bibliotēku „tīrīšana”
• Izglītības satura pakļaušana komunistiskās propagandas mērķiem
• Skolotāju „pāraudzināšana” un jauno skolotāju „kadru” sagatavošana (6 ned. kursi)
• Naida un neiecietības kultivācija skolēnu vidē
Tiek iznīcināta gadu desmitiem nacionālās skolas tradīcijas un skolas garu, nomāc audzēkņu un skolotāju individuālo savdabību un darbības stilu. Teorētiskā un praktiskā darbība izglītībā un pedagoģijas norit oficiālās varas cenzūras apstākļos.
Notiek pilnīga atteikšanās no psihometrijas un bērnu individuālo īpatnību izpētes. Noniecina nacionālās kultūras vērtības. Lielu ļaunumu nodara vienpusīgā bērna audzināšana.

Author's comment
Load more similar papers

Send to email

Your name:

Enter an email address where the link will be sent:

Hi!
{Your name} suggests you to check out this Atlants.lv paper on „Pedagoģijas vēsture”.

Link to paper:
https://eng.atlants.lv/w/670164

Send

Email has been sent

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register