Ričards Bahs "Kaija, vārdā Džonatans Livingstons"

Meklētāja uzvaru barā saprot kā nepakļaušanos ierastajiem likumiem, pārgalvību un bezatbildību. Par Dzimtas goda un tradīciju graušanu - kauns! Livingstonam nu jāstāv vidū un jāizcieš kauns. Brālība ir lauzta. Sāpīgāka par vientulību izrādās brāļu neticība saviem spēkiem un bailes skatīties pasaulē atvērtām acīm. “Ko viņš bija cerējis dot Baram, to tagad guva pats sev.” Meklējumi māca arī mācīties. Ja neiemācīsies neko, nākamā pasaule būs tāda pati kā šī – ar tādiem pašiem ierobežojumiem un tādu pašu smagumu, ko jācenšas pārvarēt. Dažiem nepieciešams tūkstošiem dzīvju, lai to saprastu, cits pie tā nonāk pēc vienas paša kļūdas. Taču galvenais, lai sasniegtais nešķistu mērķis, jo debesis nav sasniedzamas, to burvība slēpjas tieši mūžīgajā apvāršņa esībā. Meklētājam ir īpašas zvaigznes, kas ļauj nokļūt jebkurā vietā un laikā, būtu tik vēlēšanās un griba. Un apziņa, ka jau esi nokļuvis tajā vietā, kur vēlējies. Tā nav ticība, bet prasme, saprašana, kā darīt, kā izzināt ceļu uz mīlestību. “Vienīgais patiesais likums ir tas, kas ved uz brīvību,” Džonatans atbildēja. “Cita ceļa nav.”
Džonatans Livingstons Kaija – savādnieks , redz tālāk kā pārējās kaijas , zinātkārs,drosmīgs, attapīgs, centīgs, apņēmīgs, patiess, dzīvo pēc savas sirdsapziņas, brīvs. Sākumā viņam iet grūti, jo bara kaijas viņu nesaprot, vienu brīdi viņš pat sāk šaubīties par savu jūtu patiesumu, bet, izjūtot varenības pieskārienu, viņa šaubas zūd uz visiem laikiem un viņš mērķtiecīgi turpina iet pa izvēlēto ceļu.
Šī grāmata ir kā manas pasaules uztveres spogulis. …