SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Bakalaura veiktās analīzes rezultātā autore nonāca pie šādiem secinājumiem:
1. Latvijai, ka mazai atvērtas ekonomikas valstij, tautsaimniecības strauja izaugsme un sociālās labklājības pieaugums lielā mērā ir atkarīgs no spējas izveidot un realizēt konkurētspējīgas preces un pakalpojumus pasaules tirgū.
2. Lai palielinātu valsts kopējo konkurētspēju, nepieciešama mērķtiecīga valsts inovatīvās politikas īstenošana, kas veicinātu jaunu, uz zināšanām balstīti nozaru paātrinātu attīstību un preču ar augstu pievienoto vērtību īpatsvara palielināšanu tradicionālajās tirgus nozarēs.
3. Spēja radīt jaunas idejas un arī tās komerciāli izmantot ir ekonomiskās izaugsmes galvenais dzinējspēks.
4. Ārējai tirdzniecībai ir centrālā loma valstu un reģionu iespējām attīstīties , kā arī būt konkurētspējīgai valstij pasaules tirgū.
5. Ārējo tirdzniecību ietekmē tādi faktori, kā kopējais ienākuma līmenis valstī, valūtas kurss, cenu līmenis u.c.
6. Starptautiskā tirdzniecība neietver tikai taustāmas lietas kā dators, mēbeles vai pārtika, bet tā ietver arī pakalpojumus kā informācija, preču pārvadājumi, tūrisms, apdrošināšana u.c.
7. Ja salīdzina visas valstis, kurām ir pozitīva ārējā tirdzniecības bilance, ar valstīm, kurām bilance ir negatīva, biežāk redzama cieša sakarība: pozitīva ārējās tirdzniecības bilance ir valstīs ar samērā augstu labklājības līmeni, bet negatīva valstīs, kurās dzīves labklājības līmenis ir zemāks.
8. Laika periodā no 2000. gada līdz 2013. gadam Latvijas ārējās tirdzniecības saldo ir bijis negatīvs, augstāko punktu sasniedzot 2007. gadā -3.7%.
9. Laika periodā no 2000. gada līdz 2011. gadam svarīgākās preces Latvijas importā bija parastajiem metāliem un to izstrādājumiem, kam sekoja minerālie produkti un lauksaimniecības un pārtikas preces. Parasto metālu un to izstrādājumi katru gadu satur aptuveni no 20 – 25% no kopējām svarīgākajām importa precēm.
…