SECINĀJUMI
• Nobeigumā jāsecina, ka, balstoties uz literatūrā iegūto informāciju, Mateja evaņģēlija autors nav konkrēti zināms, bet toties zināms, ka viņš bija izglītots, par ko liecina arīdzan atsaukšanās uz Veco Derību. Mt.9:9-13 izmantotās teoloģiskās paralēles ar Veco Derību, respektīvi, 1.Samuēla un Hozejas grāmatā, to apliecina.
• Lai gan literatūrā pastāv dažādi Mateja evaņģēlija strukturēšanas veidi, attiecībā uz Mt.9:9-13 var pieņemt, ka šī perikope atrodas tajā evaņģēlija daļā, kas vēsta par Jēzus kalpošanas iesākumu Galilejā. Bet konkrēti par pašas perikopes struktūru, var secināt, ka to var iedalīt divās daļās: Mt.9:9 un Mt.9:10-13, kur pirmajā no tām tiek iepazīstināts ar Mateju, bet otrajā tiek atspoguļota ideja par to, ka aicināti ir grēcinieki.
• Izanalizējot perikopes Mt.9:9-13 tekstkritiskās problēmas, nākas secināt, ka ļoti bieži, vadoties pēc ārējiem kritērijiem, ir jāpiekrīt teksta versijai, jo to teju vienmēr pārstāv plašāks un nozīmīgāks rokrakstu skaits. Savukārt skatoties pēc iekšējiem kritērijiem, jāsecina, ka izšķiršanās iespējas ir grūtākas, jo ļoti bieži contra textum versijas sekmīgi papildina teksta versiju, padarot to stilistiski veiksmīgāku.
• Apskatot šo perikopi, bija ļoti interesanti redzēt, ka apskatītajos komentāros, autoriem pamatā bija viena doma – Jēzus komunicē ar grēciniekiem, parādot, ka aicināti ir ikviens, savukārt farizeju paštaisnums un augstprātība padara viņu kalpošanu par bezvērtīgu upuri.
…
