SECINĀJUMI
Apskatot un analizējot galvenās tiesību normu piemērošanas stadijas, kuras attiecas uz izmantojamām tiesību normām, redzam, ka galvenās problēmas ir šādas:
atbilstošu tiesību normu priekšrakstu atrašana;
šo priekšrakstu kopsakarību izpēte un izpratne;
to interpretācija, respektīvi, iztulkošana.
Daudzās lietās, kurās tiesību normas ir jāpielieto dzīvē, fakti vispirms jāsavāc un jānopamato ar atbilstošiem argumentiem, pirms tos var tiesiski izskaidrot un kvalificēt.
Galvenā problēma tiesību normu piemērošanā attiecībā uz tiesību seku noteikšanu ir precīza iznākuma noteikšana likumu paredzēto lēmumu ietvaros.
Vienlīdzība 20. gadsimtā ir ieguvusi dažādus jaunus skatījumus, pie tam dažādi sociālās un politiskās teorijas virzieni cenšas veidot savu vienlīdzības tēlu, to saistot vai atsvešinot no taisnīguma principiem. Šajā laikā ir izveidojušies daudzi jauni vienlīdzības apakšjēdzieni, piemēram, iespēju, tiesību, iznākumu un dzimumu vienlīdzība.
Egalitārisms pauž domu, ka prioritāte ir tiem, kam ir mazāk iespēju un steidzamākas vajadzības, līdz ar to viņiem ir jāpalīdz, lai veidotos lielāka vienlīdzība.
Utilitāristi, savukārt, uzskata, ka pārdalei jābalstās nevis minoritāšu labumā, bet lielākajā labumā vairākumam.
Postmarksisti uzsver, ka nepieciešams radīt apstākļus, kuros cilvēki var realizēt savas spējas, līdz ar to rastos vienlīdzīgāka resursu sadale.
Libertārisms nesaskata neko pretdabisku nevienlīdzībā un atzīst, ka tā var būt arī laba. Daļa feministu uzskata, ka vienlīdzību nevar panākt ar asimilāciju, bet gan ar respektu un citu atšķirību apzināšanos.
20. gadsimta teorētiķu uzskati ir krasi atšķirīgi, tomēr vairākums uzskata, ka lielāka vai mazāka vienlīdzība tomēr ir pozitīva parādība. Atšķirības veidos, kā to sasniegt, rodas no atšķirīgām vienlīdzības definīcijām un mērķiem.
…
