Konstitūciju funkcijas

Konstitūcija (no latīņu val. Constituere- „ iedibināt, izveidot”) reglamentē cilvēka, sabiedrības, valsts dzīves tiesiskos principus. Konstitūcija nosaka valsts iekārtu ( ieskaitot likumdošanas, izpildvaras un tiesu varas institūcijas), svarīgākās pilsoņu tiesības, vēlēšanu un referendumu sistēmu. Formāli konstitūcija ir valsts pamatlikums ar augstāko juridisko spēku. Konstitūcija ir tiesību normas , kas reglamentē valsts dzīves principus.
Konstitūcijas rašanās
Pirmā rakstiskā konstitūcija radās Amerikas Savienotajās Valstīs 1787. gadā. Eiropā pirmā rakstiskā konstitūcija radās Francijā, Lielās Franču revolūcijas laikā 1791. gadā.
Konstitūcijai ir 3 rašanas ceļi. Kā viens no veidiem, kā pasaulē radās konstitūcija, ir, kad valstī vadošais monarhs izstrādāja un „dāvāja” ( franču val. octoyer – dāvāt) konstitūciju savai tautai. Tās tautai dotas, lai monarhs nostiprinātu savu varu valstī un mazinātu sociālo pretestību, tādēļ šo konstitūcijas rašanās veidu var uzskatīt par visnedemokrātiskāko konstitūcijas rašanās veidu. Šāda konstitūcija tika pieņemta šādās valstīs Japānā 1889. gads, Marokā 1911. gads.…