Klasicisms - Kristofs Hāberlands

Secinājumi
1. Klasicisms ir mākslas stils un literatūras virziens
2. Klasicisms ir mākslas stils un estētikas virziens, kas valdīja Eiropā no 17. - 19. gadsimtam gan literatūrā, gan teātra mākslā, gan tēlotājmākslā, gan arhitektūrā un mūzikā, atdarinot Senās Grieķijas un Senās Romas mākslu un estētiku.
3. Klasicismu var iedalīt četros periodos; liriskais klasicisms, kas 17. gadsimtā izveidojas Itālijā, bet uzplaukst un attīstās Francijā, balstoties uz Senās Grieķijas vēlīno klasiku; revolucionārais klasicisms jeb neoklasicisms, kas rodas Francijā 18. gadsimta beigās franču revolūcijas ietekmē, šajā laikā galvenais uzsvars ir uz sabiedrības lomu un nozīmību, par izejas punktu šim periodam kalpo Romas republikas māksla; ampīrs rodas 19. gadsimta sākumā Napoleona valdīšanas laikā, un par mākslas iedvesmas avotu kļūst Romas impērijas māksla; pēdējais ceturtais periods - 19. gadsimta vidus akadēmiskais klasicisms, ko var uzskatīt par klasicisma pagrimuma periodu.
4. "Izglītot un padarīt tikumus pievilcīgus" — ap 1760. gadu saka Didro, šī tēze zināmā mērā kļūst par klasicisma devīzi. Klasicisms izpaužas formas vienkāršībā, skaidrībā, loģikā un augstos estētiskos kritērijos. Klasicisms atzīst skaistuma pozitīvo ietekmi. Var teikt, ka klasicisms ir cilvēka meklējumi mainīgajā pasaulē atrast stingru pamatu.
5. Latvijā klasicisms sāk attīstīties 18. gadsimta otrajā pusē, kad no skatuves pamazām aiziet baroks un rokoko. Galvenie mākslas centri ir Rīga un Jelgava. Rīgas celtniecībā parādās arī vēlā klasicisma izpausme — ampīrs.
6. Mūrniekmeistars bija pakļauts cunftes prasībām un nevarēja tikt uzskatīts par radošu personību.
7. Mūrniekmeistars, kas pa īstam spēja izrauties no ierobežotās vides un savus celtniecības uzdevumus uztvēra kā maksliniecisku izaicinājumu, bija Kristofs Hāberlands.


…