Publiskās administrācijas politizācija - mīts vai realitāte Baltijas valstīs

2. Politiskās elites kvalitātes ietekme uz valsts “sagrābšanas” līmeni. Kāpēc Latvijā tas ir visaugstākais salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm?
Igaunijā alternatīvā elite uzveidojās kā autonoma sabiedrība un to darbība tika iestrādāta politiskajā sistēmā. Lietuvā savukārt nav alternatīvas elites, taču Latvijā alternatīvā elite izveidojās 1993.gadā bez jebkādas politiskas pieredzes un kopīgas identitātes.
Valsts sagrābšana ir definēta kā nelikumīga darbība, kad parlaments un prezidents pakļaujas privātām interesēm, lielākoties to darot ar partijas finansēšanu. Un tā kā politiskā un ekonomiskā strukturēšana gāja roku rokā ar Baltijas valstu demokrātizāciju, risks valsts sagrābšanai bija īpaši augsts 1990-tajos gados. Valsts sagrābšana Latvijā, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, ir īpaši izteikta. Pastāv uzskats, ka tas ir izveidojies jau 1992.-1993.gadā, kad notika pirmās vēlēšanas pēc neatkarības atgūšanas, jo tad katrā valstī pie varas nāca atšķirīgas politiskās elites. Elites uzvedība šajā veidošanās periodā noteica turpmāko ceļu.
Latvijas lielākā problēma ir tā, ka politiskajiem aktieriem trūkst gan pieredzes, gan vēsturiski izveidota morālā identitāte.
…