Garlībs Merķelis

MERĶELIS Garlībs Helvigs dzimis 1769. gada 1. novembrī Lēdburgā, apbedīts 1850.gada 9.oktobrī Katlakalna kapos. Viņš ir vācu tautības rakstnieks, publicists, literatūrkritiķis. Bijis mācītājs Rīgas Domskolā (1776-1782; 1785-1786), to nav beidzis, izglītojies pašmācības ceļā. Studējis medicīnu Leipcigas un Jēnas universitātē. Universitātē Frankfurtē pie Oderas ieguvis filozofijas doktora grādu. Strādājis par ierēdni, mājskolotāju mācītāja Klēmaņa ģimenē Liepupē, Rīgas tiesas ierēdni, mājskolotāju barona Tranzē ģimenē Annas muižā Nītaurē. 1796 izceļojis uz Vāciju. 1797.gadā Dānijā neilgu laiku bijis finanšu ministra sekretārs Kopenhāgenā. Uzturējies Veimārā, Berlīnē u.c., sekojis literārajai dzīvei, pievērsies publicistikai, literetūrai un literetūras kritikai. 1806.gadā ieradies Livonijā, kur 1807 apprecēja Doroteju Dorndorfu un nopircis Depkina muižiņu. Bijis žurnālists Berlīnē. Atgriezies Rīgā, līdz mūža galam nodarbojies ar žurnālistiku. Merķeļa pirmā publikācija - veltījuma dzejolis dzimšanas dienā baronam fon Aderkasam (1792). Pēc tam sarakstījis dzejojumu "Versuch uber Dichtkunst". Leipcigā izdevis publicistiski vēsturisku darbu, kas atklāja Eiropai zemniecības postu Vidzemē un pieprasīja atcelt dzimtbūšanu. …