1922.gada agrārā reforma: ieguvēji un zaudētāji

8. Secinājumi
Agrārā reforma bija viens no smagākajiem pārbaudījumiem minoritāšu un latviešu attiecībām, kurš ilga gandrīz visu demokrātijas posmu. Kas bija viens no Latvijas nozīmīgākajiem ekonomiskajiem un politiskajiem pasākumiem, kura viens no galvenajiem mērķiem bija jaunu saimniecību izveidošana un jau pastāvošo sīksaimniecību paplašināšana, ar to domājot, līdzšinējo lielsaimniecību zemes platību sadalīšanu mazākās zemes platībās, tādējādi iegūstot zemi jaunu saimniecību izveidei, kā ari. rast iespējas pilsētu un miestu paplašināšanai, tātad no valsts pārņemtajām zemēm noteiktas platības rezervēt apdzīvotu vietu attīstībai.
Jāteic, ka agrārā reformas rezultātā radās gan negatīvas sekas, gan pozitīvas sekas. Mazākās saimniecības nespēja būt konkurentspējīgas Eiropas tirgū un tāda iznākuma rezultātā tās bankrotēja, kā ari bankrotēja tās saimniecības, kuram nebija līdzekļu attīstībai. Valdīja korupcija.
No otras puses, ka agrārā reforma veicināja ekonomikas izaugsi, pieauga eksports. Kā ari reformas ieviešana bija liels solis lopkopības attīstīšanai.
Lielākie zaudētāji reformas ieviešanas rezultātā bija vācu muižnieki, kuriem piederēja lielākā daļa zemes, kas izraisīja neapmierinātību un protestus.Var secināt, ka agrārā reforma Latvijai nesa galvenokārt pozitīvu rezultātu nevis negatīvu.
Es uzskatu, ka ar agrāro reforma ieviešanu latviešu tautai tas nāca kā vēlmes piepildījums, jo visbeidzot tie varēja būt par saimniekiem pašu zemē, kas ļautu vairs nebūt atkarīgiem svešzemniekiem. Pēc maniem uzskatiem šī agrārā reforma bija kā saliedēšanas līdzeklis latviešu tautai un tamdēļ tā spēja ilgstoši pastāvēt neatkarīga.
…