Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:485898
 
Author:
Evaluation:
Published: 24.05.2005.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 11 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
  Demokrātijas oficiālais jēdziens    3
  Pasaka par demokrātiju    4
  Sātana jēdziens    6
  Nekas nav mūžīgs izņemot Piramīdu    6
  Kā darbojas Piramīda    8
  Valsts jēdziens    10
  Trīs demokrātijas noteikumi    11
  Demokrātijas garantijas    12
  Totālās kontroles sistēma    14
  Situācija Latvijā    15
  Nobeigums    16
  Literatūras saraksts    18
Extract

Mūsdienu pasaulē nav daudz tādu valstu un politisko sistēmu, kuras apgalvotu, ka nav demokrātiskas. Apzīmējums “demokrātija” tiek lietots ne tikai tāpēc, lai to novērtētu morālās kategorijās. Demokrātiju mūsdienās uzskata par vislabāko, brīvam cilvēkam vispiemērotāko iekārtu. Tādēļ, ja kādu valsti vai politisku sistēmu sauc par “demokrātisku”, tas nozīmē, ka to raksturo visnotaļ pozitīvi. Un otrādi, ja kādu valsti vai iekārtu atzīst par “nedemokrātisku”, tas nozīmē, ka to morāli diskvalificē. Līdzīgi traktējumi politiskajās diskusijās ir arī citiem radniecīgiem apzīmējumiem, piemēram, tādiem kā “likumība”, “taisnīgums”, kā arī pretējiem jēdzieniem, piemēram, “totalitārisms”, “diktatūra”, proti, visiem tiem, kuros ietverts ievērojams pozitīvs vai negatīvs emocionālais lādiņš.
Tas, kas ir demokrātija savā būtībā, tiek saprasts ļoti dažādi. Jāatzīmē, ka vieni īpaši uzsver tās politiskās formas, citi – sabiedrisko vai saimniecisko saturu. Šajos ietvaros atklājas dažādu, bieži vien pretrunīgu tiesisko risinājumu, politiskās un saimnieciskās prakses, ikdienas dzīves paradumu u.tml., nozīme. Tātad, ko vieni gatavi atzīt par demokrātiskā ideāla būtību, citi nobīda malā un noniecina.[3; 5-6]

Demokrātijas oficiālais jēdziens

Demokrātija (no gr.demos – tauta un kratos – vara) – tautvaldība pretstatā monarhijai, teokrātiskajai un aristokrātiskajai pārvaldīšanas formai. Par būtisku demokrātijas atribūtu tradicionāli tiek uzskatīta pilsoņu politiskā līdztiesība. Demokrātijas idejas vēsturē bijušas dažādas savstarpēji pretrunīgas izpratnes un koncepcijas. Tas ir saistīts ar to, ka grūti interpretēt tādus fundamentālus jautājumus, kā, piemēram, kas ir tauta, cik lielā mērā tai jāpiedalās pārvaldīšanā, kādas sabiedriskās dzīves sfēras ir jāaptver demokrātijai. Jāizšķir tiešā demokrātija (pašpārvalde) un pārstāvnieciskā (reprezentīvā) demokrātija: pirmajā (piemērs – antīkā polisu demokrātija) visi pilsoni piedalās lēmumu pieņemšanā, otrajā – pilsoņi izvēlas (piemēram, balsojot) pārstāvjus, kas tieši iesaistīti pārvaldīšanā. Šī forma ir raksturīga sarežģītām sabiedrībām ar lielāku iedzīvotāju skaitu un profesionalizētu darba dalīšanu politikā.[2; 203]…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register