Holokausts Liepājā

4. Nobeigums
Holokausts ir nesis daudz ciešanu ikvienā valstī, pilsētā, ciemā, ko tas skāris. Patiesība, cik nu tas iespējams, ir atklāta, daļēji arī vainīgie sodīti, taču nekad tas neatnesīs pāragri zaudētās dzīvības. Par holokaustu tiek runāts daudz un bieži, tā ir sāpīga tēma lielai daļai sabiedrības, taču, manuprāt, tam netiek pievērsta uzmanība no pareizā rakursa. Holokausts, ebreju nāve, tranšejas pilnas ar līķiem ir kļuvušas tik apspriestas, ikdienišķas, pārzinātas un pašsaprotamas lietas vēstures hronoloģijā. Darbā minētās piemiņas vietas noteikti nav visas, kas izvietotas Liepājā, tāpat kā minētās šaušanas un iznīcināšanas nav vienīgās, kas notika no 1941.-1945. gadam. Tas ir tikai neliels ieskats šajā šausminošajā periodā. Taču, domāju, ka visi cietušie būtu pelnījuši piemiņu cilvēku sirdīs, nevis aukstos akmeņos. Ziedu nolikšana šādās vietās ir zaudējusi savu patieso mērķi, tas ir tikai ikdienišķs žests, pat neiedomājoties par asarām, asinīm, ciešanām, bailēm, kuras piemeklēja holokausta upurus. Tāpat nedomāju, ka šādām piemiņas vietām vajadzētu atrasties pilsētas centrā, neapkoptu māju pagalmos, ielu kņadā. Labs piemērs, manuprāt, ir Šķēde, kur mierā, klusumā un vēja glāstos var pieminēt cilvēkus, kuriem šī vieta bija pēdējā, ko viņi redzēja.

…