Ievads komunikācijas teorijās. Trešais kopsavilkums

Kad pasaulē sāk daominēt masu kultūra un robežas vairs tik ļoti neierobežo, arī organizācijas izplešas. Organizāciju komunikācijas pētniecība pievēršas tām komunikācijas īpatnībām, kas izriet no organizāciju paplašināšanās internacionālā un globālā līmenī. Jo plašāka un atvērtāka ir organizācijas darbības sfēra, jo liberālāka kļūst tās iekšējā komunikācija. Globāla mēroga organizācijas aptver un ietver sevī daudzas kultūras, un lai tā veiksmīgi darbotos, tai jāatrod veidi kā nodrošināt vienlīdzību un liberālu sadarbošanos starp dažādiem pasaules reģioniem un darbiniekiem; izirst hierharhija un dominance vienas nācijas ietveros, jo nepieciešams sadarboties vairākām – tradicionālās hierarhijas vietā rodas komunikācijas tīkli, kurus raksturo mobilitāte un caurredzamība.
Organizācijas, kas darbojas globālā līmenī, ietver sevī dažādu kultūru pārstāvjus, kas maina tās iekšējās komunikācijas norisi, jo atšķirīgu kultūru pārstāvjiem ir atšķirīga interpretācija par lietu kārtību un, lai organizācijas darbība spētu būt produktīva, ir nepieciešams pielāgoties šai situācijai. Pieejas multikulturālas organizāciju komunikācijas izpētē atšķiras atkarībā no tā, kā tiek izprasts, definēts jēdziens „kultūra“. Īpaši parocīgas ir dažādas etnogrāfijas pētniecības metodes, kas ļauj izvairīties no stereotipaina domāšanas veida, izprotot kā katra indivīda kultūras konteksts ietekmē viņa komunikācijas vēstījumu veidošanu un izprašanu, interpretāciju.

…