Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
9,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:625201
 
Author:
Evaluation:
Published: 04.01.2006.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Pārvaldes un tiesu reformas Baltijas guberņās 19.gs. pēdējā ceturksnī    2
  Latvijas valsts un tiesību vēstures avotu raksturojums    2
  Kameru sistēma autoritārā režīma laikā    3
  Agrīnie valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā, to juridiskais raksturojums    3
  Latvijas baltu un lībiešu sākotnējā tiesas spriešana un tiesas    4
  Latvijas valsts un tiesību vēsture (LVTV) kā zinātne un kā studiju kurss    4
  Starptautiskie līgumi un to nozīme Latvijas neatkarības zaudēšanā    4
  Paražu tiesības Latvijas teritorijā 9. – 12.GS.    5
  Iedzīvotāju tiesiskais stāvoklis Livonijā    5
  Latvijas autonomijas projekti un politiskie grupējumi ap tiem (līdz 1918.g. 18.nov.)    6
  PSRS un Latvijas 1939. g. 5. okt. līguma saturs un nozīme    6
  Livonijas valstiskā organizācija    7
  Latvijas aneksija 1940.gadā    7
  Tiesāšana Livonijā    8
  Padomes-to izveidošana, politiskā darbība un orientācija (1917.-1918)    8
  Kurzemes hercogistes izveidošanās un valsttiesiskais statuss    9
  Livonijas tiesību iedalījums un to raksturojums    10
  Padomju tiesību sistēmas ieviešana Latvijas PSR(1940.-1941.)    10
  Pārvaldes iekārta vācu okupācijas laikā (1941.-1945.g)    11
  Latviešu pašpārvalde vācu okupācijas laikā (1941.-1945.g)    11
  Tautas padomes nodibināšana, tās politiskā platforma un Latvijas proklamēšana    11
  Tiesību raksturojums vācu okupācijas laikā (1941.-1945.)    12
  Iedzīvotāju tiesiskais stāvoklis Kurzemes hercogistē    12
  Tautas Padome kā pirmā Latvijas valsts likumdevēja institūcija    13
  Kurzemes hercogistes valsts iekārta    14
  Latvijas SPR izveidošana, valsts varas organizācijas īpatnības (1918.-1920.)    14
  Kurzemes hercogistes tiesību avoti, to raksturojums    15
  Politisko grupējumu cīņa par varu Latvijā 1919. gadā    15
  Zemniecības uzraudzības institūcijas un tiesu iestādes pēc zemnieku brīvlaišanas    16
  Zviedrijas koloniālā pārvalde Vidzemē    16
  Tiesu iekārta un prokuratūra parlamentārajā republikā    17
  Tiesu reforma Vidzemē zviedru pārvaldes laikā (1630 – 1632)    18
  Parlamentārā krīze 1934. gadā    19
  Tiesības zviedru laikos Vidzemē. Dzimtbūšanas noteikumi Vidzemes zemniekiem    19
  1934.gada 15.maija apvērsuma juridisks vērtējums    20
  Pārvaldes organizācija Latvijas novados pēc to iekļaušanas Krievijas impērijā līdz 19.gs.70.gadiem    20
  Parlamentārās iekārtas likvidēšana un demokrātisko brīvību ierobežošana (1934.- 1940.)    21
  Zemnieku reformu un brīvlaišanas likumi Baltijas guberņās    21
Extract

1889.g. 09.jūlijā tika izdots likums par tiesu reformu Baltijas guberņās, kas noteica, ka turpmāk Baltijas guberņās tiks piemēroti Krievijas impērijas 1864.g. ustavi, tādējādi tika likvidēta tiesu autonomija un ieviesta Krievijas centrālo iestāžu vara. Ar šo likumu tiesas tika iedalītas vietējās un vispārējās tiesās.
Vietējās tiesas: Pagasta tiesa – tika izveidota vienā pagastā vai aptvēra vairākus pagastus un muižu zemes, tās kompetencē bija civillietas par kustamo mantu un darījumiem līdz 100rbļ. apmērā, lietas tika izskatītas atklāti un mutiski. Pagasta tiesa sastāvēja no priekšsēdētāja, tiesnešiem un kandidātiem (vismaz 4 un 4), ko ievēlēja vispārējā pagasta sapulce un 3 gadiem un apstiprināja miertiesnešu sapulce. Tiesas spriedumus izpildīja pati tiesa. Pagasta tiesām nebija pakļauti garīdznieki, muižnieku un ierēdņi.
Miertiesa – tās kompetencē bija civillietas, kuru prasības summa nepārsniedza 500rbļ., izņemot lietas par nekustamajiem īpašumiem, tiesas spriedumi civillietās līdz 300rbļ. bija galīgi un nebija pārsūdzami. Lietas tika izskatītas krievu valodā (bet nepieciešamības gadījumā bija iespējams pieaicināt arī tulku) viena miertiesneša sastāvā, kuru iecēla Iekšlietu ministrs, ņemot vērā izglītības un īpašuma (mantas) cenzu. Miertiesu kompetencē bija arī krimināllietas, miertiesneša piespriestais sods šajās lietās nevarēja būt lielāks par 300rbl., cietumsods par pusotru gadu un arests par trim mēnešiem, savukārt tiesas spriedumi ar sodu līdz 15rbļ. vai arestu līdz 3 dienām nebija pārsūdzami. …

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register