Secinājumi
1. Izvirzītā hipotēze, par to, ka trešā kursa ārstu palīgi nespēj atpazīt sirds ritmus elektrokardiogrammās, nav pierādījusies. Lielākā daļa (80%) no aptaujātajiem studentiem spēj atpazīt sirds ritmus.
2. Elektrokardiogrammām ir ļoti liela nozīme medicīnā, it īpaši neatliekamās medicīniskās palīdzības etapā, jo no tām ir atkarīga akūta koronāra sindroma, aritmiju un vadīšanas traucējumu ārstēšana un analīze.
3. Mediķiem ir jāspēj atpazīt dažādi sirds ritmi elektrokardiogrammās, lai tie spētu piemeklēt atbilstošo algoritmu un rīkoties saskaņā ar to.
4. Katram sirds ritmam ir savs algoritms un ārstēšanas metodes, tādēļ ir ļoti būtiski tos ātri atpazīt.
5. Vieni no svarīgākajiem sirds ritmiem ir kambaru fibrilācija, pilna atrioventrikulāra blokāde, supraventrikulāra tahikardija un priekškambaru mirdzaritmija.
6. Apmēram ceturtdaļai no aptaujātajiem studentiem ir grūti piemeklēt atbilstošu algoritmu konkrētam ritmam.
7. Apmēram pusei no aptaujātajiem studentiem sagādā problēmas izvēlēties atbilstošus medikamentus konkrētajam sirds ritmam.
8. Ceturtdaļai no visiem aptaujātajiem studentiem nav zināšanu par to, kādu elektroimpulsu terapiju vajadzētu pielietot pie katra ritma.
9. Vairāki studenti, kaut arī, spēj atpazīt sirds ritmus, tomēr nepārzina algoritmus un nespēj tos piemeklēt atbilstošam ritmam, kā arī nezin kādi medikamenti tajā ir paredzēti un, kāda elektroimpulsu terapija pielietojama.
10. Koledžās zināšanu līmenis ir atšķirīgs.
…
