Skolotāju institūti 20.gs 20.-30.gados
No visiem sasniegumiem Latvijas brīvvalsts laikā visnozīmīgākais ir tas, kas tika paveikts izglītībā, kultūrā un mākslā. Šajā laikā tika pilnīgi izkopta latviešu valoda un pacelts visas tautas izglītības līmenis. Brīvvalsts laikā izauga tā latviešu paaudze, kas savu izglītību – no zemākās līdz pat augstākajai – varēja iegūt latviskās mācību iestādēs, neizjūtot nekādu vācu vai krievu ietekmi.
Skolotāju institūti ir speciālas mācību iestādes, kuru mērķis ir:
• Sagatavot skolotājus pamatskolām
• Pirmsskolām
• Papildus skolām
• Bērnudārziem un dažādiem kursiem
• Audzinātājus bērnu patversmēm
Ko mācīja?
Institūtā mācīja vispārīgās izglītības priekšmetus pilna vidusskolas kursa apmērā. Gatavoja audzēkņus teorētiski un praktiski skolotāja un audzinātāja darbam, izkopjot viņos nacionāli valstisko domu, darba un tēvzemes mīlestību, personisko un sabiedrisko krietnību. Apguva lauksaimnieciskos darbus.
Visiem bērniem no 7 līdz 14 gadu vecumam obligāti bija jāapmeklē mācību iestādes, kur mācības notika par brīvu. Visas mācību iestādes dalījās trīs pakāpēs – pirmo pakāpi veidoja 7-gadīga (līdz 1934. gadam – 6-gadīga) pamatskola vai tautskola ar 1 – 2 pirmsskolas klasēm; otrā pakāpē ietilpa 5-gadīga (līdz 1934. gadam – 4-gadīga) vidusskola – ģimnāzijas, tehnikumi, tirdzniecības skolas u.c. Par augstāko (akadēmisko) izglītību gādāja Latvijas universitāte, Lauksaimniecības akadēmija, Mākslas akadēmija un Latvijas konservatorija. Bez tām pastāvēja arī liels skaits dažādu papildus skolu, kursu un tautas augstskolu. Liela uzmanība tika veltīta aroda, amatniecības, dārzkopības un lauksaimniecības skolām, kas pamatskolu beigušos tieši sagatavoja praktiskajam darbam.
Skolotāju izglītošana 20.gs 40.-80.gados
Skolotājiem bija jāstudē marksisma – ļeņinisma pedagoģijas principi.
Pedagogus sagatavoja (PSRS) Daugavpils, Liepājas pedagoģijas institūti, LVU pedagoģijas fakultāte u.c.
Nepieļauj brīvas diskusijas. Padomju vara sagrauj Latvijas pedagoģijas tradīcijas un audzināšanas ideāli.
Padomju kultūras izplatīšanas vārdā tiek īstenota:
• Dažādu organizāciju, komiteju, partijas un komjaunatnes darbinieku iejaukšanās skolu dzīvēs un skolotāju darbībā
• Skolu un ēku attiecīgā apdare
• Skolu bibliotēku „tīrīšana”
• Izglītības satura pakļaušana komunistiskās propagandas mērķiem
• Skolotāju „pāraudzināšana” un jauno skolotāju „kadru” sagatavošana (6 ned. kursi)
• Naida un neiecietības kultivācija skolēnu vidē
Tiek iznīcināta gadu desmitiem nacionālās skolas tradīcijas un skolas garu, nomāc audzēkņu un skolotāju individuālo savdabību un darbības stilu. Teorētiskā un praktiskā darbība izglītībā un pedagoģijas norit oficiālās varas cenzūras apstākļos.
Notiek pilnīga atteikšanās no psihometrijas un bērnu individuālo īpatnību izpētes. Noniecina nacionālās kultūras vērtības. Lielu ļaunumu nodara vienpusīgā bērna audzināšana.
…
