Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:679094
 
Evaluation:
Published: 12.02.2002.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 9 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
1.  Ievadā par fjordiem    3
1.1.  Fjords – kas tas ir?    3
1.2.  Fjordu izplatība    3
1.3.  Fjordu izpētes vēsture un ģenēzes hipotēzes    4
2.  Fjordi skaitļos un salīdzinājumos    5
3.  Fjordu ģeomorfoloģiskās īpatnības    6
4.  Fjordu īpatnības reģionālā skatījumā    8
4.1.  Grenlandes fjordi    8
4.2.  Aļaskas fjordi    8
4.3.  Kanādas fjordi    9
4.4.  Norvēģijas fjordi    10
4.5.  Citi fjordu reģioni    10
  Nobeigums    11
  Literatūras saraksts    12
Extract

1.1. Fjords – kas tas ir?

Parasti par fjordu sauc dziļu, augstos platuma grādos esošu estuārlīci, kas ir (vai tiek) padziļināts un izveidots ledāja ietekmē.
Vārds “fjords” cēlies no “fjorthr” – sennorvēģu valodas, kas līdzīga mūsdienu islandiešu valodai. Vēl viena sakne līdzīga vārdam “fjords” ir norvēģu “fare”, kas nozīmē “pārcelties”.
Fjordi var būt ārkārtīgi dziļi, taču pie to savienošanās vietas ar atklāto jūru parasti ir raksturīgas “kāples jeb silli” ar seklām zonām. Šīs zonas ievērojami nosaka fjordu fizikālos un bioģeoķīmiskos parametrus, to ūdeņu cirkulāciju un apmaiņu.
Fjordiem ir divi galvenie ūdens pieplūdes avoti - no jūras un no sauszemes (t.sk. ledājiem). Vasarās tuvu ūdens virsmai ūdens parasti ir vāji sāļš. Dziļāk fjordu iekšējos rajonos ūdens pieplūde no upēm veicina ūdeņu “atsāļošanos”. Virsējās ūdens straumes “rauj” sev līdzi arī apakšējo straumju ūdeņus, tāpēc tuvāk atkātiem jūras baseiniem šīs “estuāru cirkulācijas” dēļ ūdens paliek sāļāks. Piemēram, pie, tā saucamās, “fjorda kāples jeb silla” fjordu ūdens sāļums ir līdz 35%o. Jo šī “kāple jeb sills” atrodas dziļāk no ūdens virsmas, jo sāļāks būs fjorda ūdens, jo notiks intensīvāka ūdens apmaiņa ar okeānu. Ja “kāple jeb sills” ir sekla, tad ūdens apmaiņa ir vāja, un rodas, tā saucamais, “pūstošais ūdens” ar augstu hidrogēnsulfīdu koncentrāciju (Drammenfjords, Mūfjords u.c. fjordi Norvēģijā), jo tiek ātri izlietotas fjordā esošās skābekļa rezerves. Fjordu virsējie ūdeņi ziemā praktiski neapmainās ar dziļākajiem, jo virsējie ūdeņi ir ievērojami vieglāki. Šī cirkulācija pa vertikāli notiek galvenokārt tālāk ziemeļos situētajos fjordos.…

Author's comment
Editor's remarks
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −2,48 €
Work pack Nr. 1114151
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register