3. Ievērojamākie darbi.
3.1. „Pietà”. Darba radīšanai Mikelandželo iespaidojies no ziemeļu gotikas. Tas ir viens no skaistākajiem mākslinieka darbiem. Skulptūrā attēlots tikko no krusta noņemtais Kristus, kas miris guļ uz Dievmātes rokām. Dievmāte ir skumīgi nolaidusi galvu. Darbā panākts, ka no skulptūras staro emocionālās ietekmes spēks, kas rada sajūtu, it kā Kristus vietā atrastos pats Mikelandželo. Skulptūrā meistarīgi attēlota Dievmātes un Kristus tuvība un sāpes. (1., 2., 3.)
3.2. Siksta kapela (1508 – 1512). Freska veidota pēc Jūlija II pasūtījuma. Šajā darbā Mikelandželo izmainīja savas darbības programmu, 12 apustuļu vietā uzgleznoja septiņus praviešus un piecas sibillas (nākotnes pareģotāji), kā arī kopumā vairāk nekā trīssimts citas personas. Šajā darbā mākslinieks bez žēlastības atklāja cilvēku patieso dabu – nodevību, melus, slepkavības, tieksmi iedzīvoties uz citu rēķina, patmīlību un iedomību un dīkdienību.
Iespējams, ka māksliniekam pat nebija sākotnējās kompozicionālās skices, gleznojuma iecere pilnveidojās darba gaitā. Arhitektūra veiksmīgi papildina fresku – griesti sadalīti arkās, rada dažādu telpas dziļumu, kas spilgti papildina gleznojumu, rada sakārtotību.
Piecās no deviņām ainām redzama pasaules radīšana, četrās – „Kārdināšana un izdzīšana no Ēdenes”, „Noasa upuris”, „Grēku plūdi” un „Noasa reibums”. Šajās freskās Mikelandželo izmantojis būtisku māksliniecisku paņēmienu – viņš saīsinājis ķermeņus tā, lai, aplūkojot darbu, rastos realitātes sajūta. Darba gaitā, tuvojoties darba beigām, otas triepieni kļuvuši brīvāki, darbs kļuvis abstraktāks. Arī figūru izmēri darba gaitā mainījušies – jo tuvāk altārim, jo lielākas, spēcīgākas, dinamiskākas kļuva figūras. (1., 2., 3.)
…
