Grāmata "Septiņi stāsti par mīlu"

Kritiķu vērtējums (ko citi rakstnieki, žurnālisti utt. ir teikuši par šo grāmatu)
• "Stāstu krājums "Septiņi stāsti par mīlu", dēvēts arī par Gundegas Repšes modernisma spožāko paraugu, ir grāmata, kurā emocionālās gaviles un katastrofas, pasaules kultūras kodi un likteņa jausmas ir savijušies apbrīnojami daudzkrāsainā un ekspresīvā vēstījumā, kuru katrs var atšifrēt atbilstoši savai spējai nolasīt dažādas zīmes. Līdzās prototipu siluetiem vīd Bībeles un pasaules literatūras tēli. Līdzās gandrīz eksaltētam varoņu emociju tēlojumam izskan disputs par mūžības tēmām." /Anita Rožkalne/
• Katrā Gundegas Repšes stāstā ir kāds precīzi izvēlēts materiālās pasaules tēls, reizēm pat sadzīviski ikdienišķs priekšmets vai detaļa, kas kļūst par galveno varoņu vērtību katalizatoru un apliecinājumu vēlmei pēc garīga brieduma. “Metaforā rakstnieks kā rasas pilē cenšas atspoguļot visu okeānu,” tā Gundega Repše vēlāk formulēs vienu no savas mākslas svarīgākajiem principiem, kas gadu gaitā iegūst arvien lielāku stila izsmalcinātību un sarežģītāku musturu. /Ieva Dubiņa/
• Mīla nav harmonija: Repšes stāstos viss atrodas nepārtrauktā un drudžainā kustībā. No vienas puses, mīla izrādās destruktīvs jēdziens, kas sairdina ierastos priekšstatus un ētisko vērtību hiearhiju. Taču, no otras puses, mīlas jēdziens organizē grāmatas pasauli: tas ir savdabīgs “atskaites punkts”, kam blakus pārējie jēdzieni kļūst maznozīmīgi. /Guntis Berelis/
…