Vasilija Kandinska teorētiskie principi, daiļrades raksturojums. Darbība apvienībā "Zilais jātnieks"

Kad cilvēks attīstās, aplis (loks) ar pieredzi , ko izraisa dažādas būtnes un priekšmeti, paliek arvien plašāks. Cilvēki iegūst ieksējo jēgu un visbeidzot garīgo harmoniju. Tas pats notiek ar krāsu, kas padara tikai īslaicīgu un virspusēju iespaidu uz dvēseli, bet nadaudz attīstās jūtīgumā. Bet pat šis
iekšpusējais iespaids atšķirās pēc kvalitātes. Acis ļoti piesaista gaisma, skaidras krāsas un pat vairāk tās piesaista vermilion(koši sarkana) krāsa, kas šarmē ar savu liesmas krāsu. Pārāk ilgi skatoties uz citrona dzelteno krāsu, sāk sāpēt acis. Katrai krāsai ir sava būtība un kvalitāte. Man šķiet, ka tākā Kandinskis apzinājās katras krāsas nozīmi un zināja tās kvalitāti, tad šajā gleznā tieši izmantoja šīs
krāsas, lai pievērstu uzmanību, un lai skatītājs šo gleznu atcerētos arī starp 100 citām gleznām.
Tomēr kā pats mākslinieks uzskatīja, tad ne tikai krāsai ir nozīme, bet arī formai kādā tā ir uz audekla (papīra, dabā utt).
Šī būtiskā saikne starp krāsām un formu noved pie krāsas un formas ietekmes jautājuma. Formai vien, kaut gan abstraktai un ģeometriskai, ir iekšējie ierosinājumi. Piemēram, trīsstūris ir garīgā vērtība. Savienojot šo formu ar citām, tas var vērtību mazliet mainīt, bet kvalitāte paliek tā pati.
Līdzīgi ir ar apli, kvadrātu vai jebkādu iespējamu ģeometisku figūru.
Savstarpējā krāsas un formas ietekme ir saprotama tā, ka dzeltens trīsstūris, zils aplis, zaļš kvadrāts vai zaļš trīsstūris ,dzeltens aplis un zils kvadrāts- tie visi ir dažādi, un tātad tiem piemīt dažādas
garīgās vērtības.…