Neatņemama sastāvdaļa krājuma „Sēkla sniegā” dzejā ir daba. Te ienāk gan flora, gan fauna, gan ūdeņi un akmeņi. Taču Skujenieks neapdzied dabu, nejūsmo par to. Daba ir klusējošs fons un brīžiem vienīgais uzticamais biedrs. Tā dzejolī „Madrigāls trusienei” dzejnieks to uzrunā: „Kad tevi saņem aiz ausīm / Un izrēķina, cik tevī gaļas, / Kā tu jūties, mana māsa?” [1, 272] Dabas tēli nav eksotiski, tie pārsvarā ir vietējo mežu un māju zvēri – zaķis un zalktis, zirgs un kaķis – un augi – pīlādži, egles un ābeles.
Arī Latvijai un latvietībai ir svarīga vieta šajā krājumā. Dzejoļos „Savāds spīdums” un „Es nāku no mazas tautas” parādās gan lepnums par savu mazo zemi un tautu, gan ilgas pēc mājām, gan spītīga turēšanās pie savas latvietības. Vairākkārt uzsvērts arī māju trūkums un nepiederības sajūta svešumā: „es esmu dzinējs un plēsējs / no manis klaidonis dveš /pat mājās nav māju un pavards / man ārpusē paliek svešs.” [1, 455]
Krājumā ir arī vairāki mīlestības dzejoļi, kurus A.Cimdiņa pieskaita pie „erotiskākajām un skaistākajām mīlas lirikas lappusēm latviešu 60.gadu dzejā” [3, 136]. Skujenieks vairākus dzejoļus veltījis savai sievai Intai, tai skaitā arī nepabeidzamo romānu par Orfeju un Eiridīki.
Krājumā „Sēkla sniegā” atrodamas visdažādākās dzejas teksta formas. Pārsvarā teksts ir ritmizēts, ar atskaņām, taču ir arī formas eksperimenti, verlibrs, specifiski teksta grafiskie izvietojumi. Atsevišķās vietās izmantoti prozas un dramaturģijas elementi (īpaši „Neskaties atpakaļ!”), ir atsevišķi poētiski „nieki” – impresijas, bet ir arī garāki dzejojumi, dzejoļu cikli.
Ir dažādi viedokļi par Skujenieka dzejas piederību literārajiem virzieniem. G. Berelis Skujenieku un E.Plaudi dēvē par pēdējiem latviešu romantiķiem. A. Cimdiņa Skujenieka dzejā saskata modernista rokrakstu, bet J.Kronbergs viņu pieskaita neoklasicistiem. Nāves un iznīcības klātbūtne krājumā „Sēkla sniegā”, liecina par eksistenciālisma iezīmēm. Taču neskatoties uz režīmu, kurā šie dzejoļi ir sacerēti, un, iespējams, tieši pateicoties ieslodzītā īpašajai situācijai, šajā krājumā nav atrodamas ne mazākās sociālā reālisma iezīmes vai kādas citas nodevas politiskajam režīmam.
…
