Baroks ir vēsturisks mākslas un arhitektūras stils, kam raksturīgs dekoratīvs krāšņums, liektas līnijas un formas, gleznainums, dažādi gaismas efekti, spēcīgas, spožas gaismas un ēnas kontrasts, dramatisms. Tas aizsākās Eiropā ap 1600. gadu, un dominēja visu 17.gs. Baroka nosaukums, iespējams, radies no sena portugāļu valodas vārda barocco, kas apzīmē neregulāras formas pērles. 1925. g. Pazaureks izteica hipotēzi, ka vārds "baroks" ir radies no vārda "parūka" (itāliešu parrucca, franču perruque).
Baroks izpaudās ne tikai tēlotājmākslā, bet arī arhitektūrā, literatūrā un mūzikā. Tas ir radies Itālijā, pretreformācijas gaitā, kad katoļu baznīca centās padarīt dievkalpojumus un arī pašu baznīcu krāšņāku un pievilcīgāku. Jaunais mākslas stils saskanēja ar absolūtisma valdnieku pasaules uzskatiem, tāpēc tas strauji ienāca 17. un 18. gs. valdnieku galmos – pilīs, dārzos, tērpos. Visuzskatamāk tas izpaudās arhitektūrā. Bieži vecās gotiskās baznīcas un viduslaikos celtās ēkas, kuras tobrīd atzina par neglītām un novecojušām, pārbūvēja, ieviešot baroka elementus, vai vismaz izgreznojot ar modernu baroka altāri.
Pirmo reizi vēsturē, tieši baroks savienoja divus pasaules uzskatus – stilu un dzīves veidu, kas cilvēku dzīvē kļuva savstarpēji saistīti. …
