Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:685807
 
Author:
Evaluation:
Published: 17.02.2005.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 7 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Slīteres nacionālais parks    4
2.  Grīņu dabas rezervāts    5
3.  Moricsalas dabas rezervāts    6
4.  Teiču rezervāts    7
5.  Krustkalnu rezervāts    8
6.  Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts    9
7.  Ķemeru nacionālais parks    10
8.  Gaujas nacionālais parks    11
  Izmantoto avotu un literatūras saraksts    12
  Pielikums    13
Extract

Aizsargājamās dabas teritorijas ietver ne tikai rezervātus un dabas parkus, bet arī liegumus, nacionālos parkus un citus nozīmīgus objektus ( kokus, akmeņus u.tml. ). Pirms runāt par rezervātiem, būtu jāapskata, ko nozīmē katra no aizsargājamo dabas teritoriju grupām.
Rezervāti ir teritorijas, kur neskarts saglabājams viss dabas komplekss un tādēļ aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība; atļauti tikai zinātniskās pētniecības darbi, kas neietekmē rezervāta dabisko struktūru [ 7; 291 ].
Liegumi ir teritorijas, kur saglabājami cilvēka darbības neskarti atsevišķi dabas elementi un tādēļ atļauta tāda saimnieciskā darbība, kas nekaitē aizsargājamiem dabas elementiem [ 7; 291 ].
Nacionālie parki ir teritorijas, kur cilvēka darbības maz skartie dabas elementi veido skaistas vai reti sastopamas ainavas un par kuru nodibināšanu ir valdības lēmums, kas arī nosaka šo teritoriju izmantošanas režīmu. Tos, ņemot vērā noteikto kārtību, atļauts apmeklēt ekskursantiem un tūristiem, lai paizglītošanās nolūkā iepazītos ar interesantiem un skaistiem dabas elementiem [ 7; 291 ].
1921. gadā meža taksatoru grupa, veicot kārtējo mežu ierīcību Slīteres Zilo kalnu piekājē, nošķīra dabas pieminekli 1100 ha platībā. Šajā teritorijā tika pārtraukta praktiski jebkāda saimnieciskā darbība, un tas arī ir sākums tagadējam Slīteres nacionālajam parkam. Laika gaitā, mainoties gan politiskajai, gan arī ekonomiskajai situācijai Latvijā, Slīteres nacionālā parka teritorija vairākkārt tikusi izmainīta, līdz 2000. gadā tā sasniedza 16360 ha. Slīteres nacionālā parka teritoriju var uzskatīt par unikālu Baltijas jūras ģeoloģiskās vēstures muzeju.
Īpatnējais Slīteres nacionālā parka teritorijas veidošanās process radījis ļoti atšķirīgus apstākļus augu un dzīvnieku valsts attīstībai. Mūsu dienās Slīteres nacionālais parks dabas daudzveidības ziņā ir viena no bagātākajām teritorijām Baltijas jūras piekrastē. Rezervāta teritorijā vienkopus atrodami gan mērenās joslas, gan arī tundras un taigas elementi. Te sastopami visi 23 Latvijā izdalītie mežu tipi, 3 purvu tipi un to pārejas formas. Slīteres nacionālā parka dabas daudzveidību raksturo šeit sastopamais lielais augu un dzīvnieku skaits. Pēdējās desmitgadēs te konstatētas 860 vaskulāro augu, 128 sūnu, 195 ķērpju, 40 zīdītājdzīvnieku, 130 ligzdojošo putnu, 7 rāpuļu, 9 abinieku, 13 saldūdens zivju sugas. No "Latvijas Republikas Sarkanās Grāmatas" sugām Slīteres nacionālajā parkā sastopamas: 87 vaskulāro augu, 10 ķērpju, 11 zīdītāju, 21 ligzdojošo putnu, 3 rāpuļu un 3 abinieku sugas. Parka teritorijā patvērumu sev atraduši tādi dabas retumi kā ogu īve, Baltijas efeja, zivju ērglis, klinšu ērglis, ūpis, purva bruņurupucis, gludenā čūska.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register