Atkarību izraisošās vielas

Pasaulē ir zināmas daudzas vielas, kurām piemīt spēja izraisīt atkarību. Atkarības vielas galvenokārt iespaido cilvēka garastāvokli, sajūtas, uztveri, intelektuālo un fizisko aktivitāti. Sākumā to iedarbība cilvēkam ir patīkama vai vēlama. Tieši vielu iedarbībā slēpjas bīstamība, jo cilvēki cer, ka viņi paši varēs regulēt atkarības vielas lietošanu pēc vajadzības un jebkurā brīdi atteikties no tām.
Diemžēl, lielākā daļa atkarības vielas pēc īsa labsajūtas un baudas laika – “medusmēneša” izraisa slimīgu tieksmi un nepieciešamību palielināt ieņemamo vielas devu, lai panāktu iepriekšējo iedarbību. Pieraduma dēļ atkarības vielu lietotājs sāk labi justies tikai intoksikācijā (vielu iedarbības stāvoklī), bet ierastās vielas trūkuma gadījumā tā pašsajūta sāk pasliktināties. Tas veicina regulāru atkarības vielu lietošanu. Tomēr svarīgākā atkarības vielu būtība ir radīt psihisko atkarību – tieksmi, kas atņem cilvēkam neatkarību, nomāc tā iepriekšējās intereses, maina dzīves vērtības un rīcību.
Pēc to bīstamības pakāpes atkarības vielas iedala legālās un nelegālās.
Savā referātā es sīkāk esmu apskatījis nelegālās atkarības vielas, kuras juridiski apzīmē par narkotikām.
Legālās atkarības vielas Latvijā ir:
1.alkoholiskie dzērieni (alus, vīni, šampanietis, degvīni, liķieri, konjaki u.c. spirtotie dzērieni)
2.cigaretes un pīpju tabaka
3.kofeīnu saturošie dzērieni (kafija, melnā un zaļā tēja, “Coca- Cola” XTS u.c.;
4.medikamenti (pretsāpju, nomierinošie, miega, antidepresīvu un stimulējošie līdzekļi);
5.šķīdinātāji jeb inhalanti (acetons, toluols, etilēteris).
Legālās atkarības vielas kulturālu, tradicionālu un vēsturisku apstākļu dēļ ir plaši integrētas sabiedrībā un to lietošana pieļaujamā vietā un laikā likums neaizliedz, tomēr tās, sakrīt ar īpašiem bioloģiskiem, sociāliem un psiholoģiskiem apstākļiem, kuri izraisa atkarību.
Kaņepes aug arī Latvijā, bet tajās atšķirībā no Indijas kaņepēm ir zems tetrahidrokanabinolu (THC) saturs, tāpēc parastos apstākļos augošās auga daļas – nevar tikt izmantotas smēķēšanai. Tomēr nelegālie dienvidu kaņepju sēklu izplatītāji tās var iesūtīt arī Latvijā un siltumnīcu apstākļos var izaudzēt kaņepes ar augstu THC saturu.
1961.gada ANO vienotajā konvencijas par narkotiskajām vielām ir noteikts, ka valstīm ir jākontrolē kaņepju auga ziedu un lapu ļaunprātīga izmantošana, bet tā šķiedras un sēklas var tikt izmantotas rūpnieciskiem un dārzkopības nolūkiem.
Tieši ziedos un lapiņās ir visaugstākais THC sveķu saturs. Sveķus sauc par hašišu, bet ziedus un lapiņas par marihuānu.