Demokrātijas atšķirības nāciju valstī un Eiropas Savienībā

1.Nāciju valsts un Eiropas Savienības definīcija
Valsts un tiesību zinātne izdala trīs teorētiskas pamata pazīmes, pēc kurām ir iespējams noteikt vai noteikta teritorija ir uzskatāma par valstij pielīdzināmu veidojumu:     noteikta nemainīga ģeogrāfiskā teritorija;  noteikts iedzīvotāju kopums šajā teritorijā jeb tauta;      vienota augstākā vara šajā teritorijā.1 Lai veidojums tiktu uzskatīts par valstī ir jāizpildās visiem trim nosacījumiem. Analizējot ES pēc šiem kritērijiem, mēs varam noteikt to, ka ES ir nemainīga ģeogrāfiskā teritorija, kas iekļauj sevī visas 27 dalībvalstis, vienas tautas vietā, ES to ir vairākas, lai gan notiek centieni, lai ieviestu un nostabilizētu Eiropas pilsonības jēdzienu kā identitāti, savukārt, ar vienotas augstākās varas kritērija noteikšanu ES ir sarežģīti, jo par politikas veidošanu un lēmumu pieņemšanu ir atbildīgas veselas trīs institūcijas, kas ir Eiropas Savienības Padome (Ministru padome), Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments.2
Mūsdienās nāciju valsts saskaras ar daudziem izaicinājumiem, kas parādās kā palielināta savstarpēja atkarība, korporācija globālajā ekonomikas sistēmā, kā arī starptautisko, internacionālo un supranacionālo organizāciju un struktūru valdīšana. Spiediens uz valsti kā struktūru ir palielinājies līdz ar svarīgām izmaiņām sabiedriskā jomā kā sociālo kustību internacionalizācija un šķietama ‘globāla sabiedrības viedokļa’ aktualizēšanās.…