Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:156499
 
Evaluation:
Published: 13.03.2003.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 4 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
  Tēzes    4
1.nodaļa.  Nacionālās satversmes sapulces izsludināšana    6
1.1.  Ģenerālštatu sasaukšana    6
1.2.  Bastīlijas ieņemšana    7
2.nodaļa.  Francijas varas    9
2.1.  Nacionālās sapulces jaunizstrādātā konstitūcija    9
2.2.  Likumdošanas sapulce    10.
3.nodaļa.  Francijas republikas proklamēšana    12
4.nodaļa.  Cīņas ar iekšējiem un ārējiem ienaidniekiem    13
4.1.  Žirondistu un montanjāru – jakobīņu nesaskaņas    13
4.2.  Jakobīņu nākšana pie varas    13
  Nobeigums    15
  Izmantotās literatūras saraksts    16
Extract

Pēc Francijas karaļa Ludviķa XV nāves pie varas nāk viņa dēla dēls Ludviķis XVI (1754.-1792.).
Tas notika 1774. gadā. Viņš apprecas ar Terēzijas Marijas meitu Mariju Antuaneti. Par cik pēc dabas Ludviķis ir ar vāju gribu un viegli nokļūst citu ietekmē, Marijai Antuanetei uz viņu ir liela ietekme.
Gribēdams ar reformu palīdzību valstī nodibināt kārtību un celt iedzīvotāju labklājības līmeni, viņš par Francijas finansu ģenerālkontrolieri aicina Annē Robēru Žaku Tirgo.
Ludviķis XVI ievada tādas svarīgas reformas kā amatu un tirdzniecības monopolu, starpprovinču muitas atcelšanu, brīvu labības tirdzniecību, zemnieku brīvlaišanu, priviliģēto kārtu aplikšanu ar nodokļiem, kā arī pašvaldības iestāžu atjaunošanu.
Tirgo 1774. gadā atceļ iekšējās muitas labībai, samazina ceļu un tiltu naudas. 1776. gadā atceļ cunftes un atbrīvo zemniekus no valsts klaušām. Tirgo reformas izraisa opozīciju no priviliģēto kārtu un parlamentu puses, un, pēc Marijas Antuanetes ierosinājuma, Ludviķis XVI 1776. gadā Tirgo atlaiž.
1777. gadā Ludvķis XVI finansu ministra amatā uzaicina Žaku Nekeru. Par cik viņš bija protestants, tad oficiāli viņš ieņēma Francijas finansu galvenā direktora posteni. Nekers neveic jaunas reformas, bet cenšas ievērot taupības politiku. Viņš likvidē daudz nevajadzīgu amatu, atbalsta rūpniecību. Izceļoties karam ar Angliju, Nekers mēģina iegūt līdzekļus aizņēmuma ceļā.
1781. gadā viņš publicē valsts budžetu (Compte rendu, presente au Roi), kurā redzami lielie galma izdevumi. Viņa daudzie pretinieki panāk viņa atlaišanu tajā pašā gadā.
Lai novērstu valsts bankrotu, valdība atkārtoti ierosina ar nodokļiem aplikt arī priviliģētās kārtas. Tomēr 1787. gada notabļu sapulcē šo priekšlikumu noraida.
1788. gadā Ludviķis XVI aicina valdībā atpakaļ Nekeru, kurš 1789. gadā panāk plašu sabiedrības aprindu pieprasīto ģenerālštatu sasaukšanu, piešķirot trešajai kārtai tik pat daudz deputātu (600), cik abām priviliģētajām kārtām (muižniekiem un garīdzniekiem) kopā.
Ģenerālštati atklāj savas sēdes 1789. gada 5. maijā, Versaļā. Šo dienu uzskata par Lielās franču revolūcijas sākumu. …

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register