IZPIRKUMA TIESĪBA
Izpirkuma tiesība ir tiesība iegūt cita atsavinātu nekustamu īpašumu, atstumjot ieguvēju sakarā ar priekšrocību pret viņu, un iestājoties viņa tiesībām . Izpirkuma tiesību var izlietot ne vien pirmo šai tiesībai pakļautā nekustamā īpašuma ieguvēju, bet arī pret sekojošiem. Izpirkuma tiesība ļauj izpircējam iegūt nekustamo īpašumu, ja sākotnējais īpašnieks to ir atsavinājis citai personai.
Izpirkuma tiesību nodibina ar līgumu vai testamentu un saista tikai lietā ieinteresētās personas un viņu mantinieku, ja vien nodibinātā tiesība nav ierakstīta zemes grāmatā. Tad tā kļūst saistoša arī trešajām personām.
Pieņemot izpirkuma tiesību jaunajam izpircējam, ir jāpārņem saistības, kuras ir uzņēmies nekustamā īpašuma ieguvējs. Personai, kam pieder izpirkuma tiesība, tās nevar atdot citam, ja to prasa un ar parakstu jāapstiprina, ka izpircējs pērk sev un vienīgi sev.
Izpirkuma tiesība izbeidzas:
1. kad atceļ to atvasinājumu, kura dēļ tā radusies,
2. kad persona, kam pieder tiesība, atsakās no tās,
3. kad noilguma dēļ zaudēta iespēja celt izpirkuma tiesību.
NOBEIGUMS
Latvijas lietu tiesību sistēmā ir redzamas romiešu, vācu, padomju un modernās Eiropas tiesību elementus.
Termins lietas likumā un tiesību zinātnē apzīmē objektus. Lietu tiesības ir tiesību nozare, kas regulē attiecības starp tiesību subjektu un tiesību objektu.
Lietu tiesības attiecas uz jebkuru personu, tās raksturo normas, kuras nevar pārkāpt, jo sekos brīdinājums vai sods. Daudzām tiesību normām ir divpusējas attiecības. Lietu tiesības var būt atdresētas gan īpašniekam, kam tās pieder, gan personām, kas valda pār tām.
Lietu tiesību aizsardzība un izlietošana ir atkarīga no personas, kas pār to valda un nav atkarīga no citām personām.
…
