Nobeigums
Pētot olmeku kultūru un iedziļinoties tās reliģiskajās izpausmēs un darbībās, var teikt, ka tā patiesi bija uz reliģiju balstīta un tai tika pakārtota olmeku civilizācija visos tās aspektos. Olmeku kultūras kodols bija balstīts uz reliģiskajiem centriem, tiek uzskatīts, ka pat māksla un tās izpausmes bija pilnībā pakļautas reliģijai. To pamato fakts, ka nozīmīgākie olmeku veidotie mākslas darbi tika radīti ar mērķi popularizēt reliģiskos un politiskos uzskatus. Piemēram, vairums mazo figūriņu bija dažādu reliģisko procesu vai dievību attēlojumi. Kaut arī šie darbi ir radīti pirms vairāk nekā 2,5 tūkstošiem gadu, tie vēl joprojām ir aktuāli ne tikai vēsturē, bet arī mākslā. Olmeku reliģiskie priekšstati ir uzskatāmi kā iemesls diezgan ilglaicīgai un sociāli aktīvai olmeku kultūras eksistencei(1200. - 200. g. p.m.ē.).
Lai arī šinī referātā ir sniegts virspusējs apskats par olmeku kultūru un tās reliģisko izpratni un tās izpausmēm, tas tomēr ļauj izprast olmeku kultūras lielo un neaizstājamo lomu gan tā laika Centrālamerikā, gan arī pēc pašas kultūras iznīkšanas un izplūšanas citās kultūrās. Tās reliģisko priekšstatu idejas un uzskati acīmredzami ir iespaidojuši un bijuši par pamatu tādām Centrālamerikas kultūrām kā maiji un acteki. Trīs olmeku kultūras lielākās pilsētas ir funkcionējušas kā reliģiski punkti nevis vienlaicīgi, bet gan sekojot viens otram noteiktā hronoloģiskā secībā (San Lorenco, La Venta un Tres Zapotes). Šī centrālo apdzīvoto vietu maiņa liecina par to, ka olmeku kultūra bija spējīga pārdzīvot konkrētas (šobrīd vēl neizskaidrotas) topogrāfiskas problēmas, nezaudējot savus reliģiskos priekšstatus un administratīvā sadalījuma kārtību.…
